Polija un Ungārija jau gadiem ilgi izpelnījušās kritiku no citām ES dalībvalstīm, jo tiek vainotas centienos ierobežot tiesu varas neatkarību un preses brīvību. Abu valstu līderi noraida šos pārmetumus, uzskatot tos par kreiso spēku sazvērestību, kas vērsta pret konservatīvās ideoloģijas aizstāvjiem.
“Kreisie ir aizgājuši pārāk tālu, pandēmijas laikā sākot uzbrukumu Ungārijai. Mēs atvairījām šo uzbrukumu un spējām aizstāvēt Ungārijas intereses ES budžeta jautājumā,” apgalvo Ungārijas tieslietu ministre Judīte Varga.
Jaunie tā dēvētās likuma varas mehānismi iestrādāti 2021.– 2027. gada ES budžeta plānā un 750 miljardu eiro lielajā Covid-19 krīzes finansējuma fondā. Luksemburgā bāzētā Eiropas Savienības Tiesa norādījusi, ka Polija un Ungārija katra atsevišķi iesniegušas sūdzības par noteikumiem, kas ļauj atsaukt finansējumu, ja tiek pārkāpti zināmi standarti, piemēram, attiecībā uz tiesu varas neatkarību.
Kā norādīja Polijas valdības pārstāvis Pjotrs Millers, Polija uzskata, ka šādiem risinājumiem līgumos nav tiesiska pamata, tā ir iejaukšanās dalībvalstu kompetencē un tie pārkāpj Eiropas Savienības tiesību aktus.