ĪSUMĀ:

• Polijas amatpersonas vēsta, ka Polijas pierobežā nokritusi, visticamāk, Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas raķete.
• Iespējams, tā bijusi vēl PSRS laikā ražota "S-300" raķete.
• Zelenskis noliedz, ka tā bijusi Ukrainas raķete; uzskata, ka vainīga Krievija.
• Polija par notikušo vaino Krieviju, kas terorizē Ukrainu ar raķešu uzbrukumiem.
• Arī NATO ģenerālsekretārs uzsver, ka par notikušo pilnībā ir atbildīga Krievija.
• Polija nav lūgusi iedarbināt NATO dibināšanas līguma 4. pantu.
• NATO vēsta, ka šobrīd nekas neliecina par Krievijas iespējamo uzbrukumu kādai no NATO dalībvalstīm.

Polijas vadība uzsver, ka atbildība par šo incidentu gulstas uz agresorvalsti Krieviju, kas jau mēnešiem ilgi terorizē Ukrainu, bet ukraiņi tikai cenšas aizstāvēties pret uzbrukumu.

Līdzīgu viedokli trešdien izteica NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, kurš uzsvēra, ka par notikušo pilnībā ir atbildīga Krievija.

"Tā nav Ukrainas vaina. Par to pilnībā ir atbildīga Krievija, kas turpina pretlikumīgo karu pret Ukrainu," teica Stoltenbergs.

Ziņas par raķetes nokrišanu Polijas teritorijā, netālu no robežas ar Ukrainu, otrdien izraisīja pamatīgu satraukumu ne tikai pašā Polijā, bet arī sociālajos tīklos, daudziem lietotājiem uzdodot jautājumu, vai šis nav bijis uzbrukums vienai no NATO dalībvalstīm, kas varētu novest pie alianses 5. panta iedarbināšanas.

Daži no komentētājiem norādīja - ja arī pēc šāda incidenta Ziemeļatlantijas alianses reakcija būs kūtra un neizlēmīga, aliansi var uzskatīt par norakstāmu. Taču jau visai drīz gan politisko aprindu pārstāvji, gan arī citi komentētāji aicināja nepārsteigties ar secinājumiem.

Polijas premjers Mateušs Moraveckis trešdien atzina, ka otrdien viena no Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas raķetēm nokritusi Polijas teritorijā.

Polijas prezidents Anžejs Duda vēsta, ka tā, visticamāk, bija Krievijā ražotā "S–300" raķete, ko Ukrainas bruņotie spēki izmanto pretgaisa aizsardzībai, lai atvairītu Krievijas raķešu uzbrukumus.

Duda nedaudz vēlāk precizēja, ka raķete, visticamāk, ražota vēl PSRS laikā, tātad pirms vairāk nekā 30 gadiem. Krievijas un Ukrainas arsenālā joprojām ir daudz šo raķešu.

"Nekas, absolūti nekas neliecina, ka tas bija apzināts uzbrukums Polijai. Tas, ka raķete nokrita mūsu teritorijā, nebija apzināta rīcība. Tā nebija pret Poliju mērķēta raķete un tāpēc tas nav uzbrukums Polijai," uzsvēra Duda.

"Galvenais jautājums – kas tā bija par raķeti. Visticamāk, tā ir Krievijā 70. gados ražota "S-300" raķete. Otrs galvenais jautājums – kurš ir atbildīgs par šīs raķetes palaišanu. Šajā brīdī mums nav pierādījumu, ka šo raķeti palaida Krievijas puse, taču ir augsta iespējamība, ka raķeti izmantoja Ukrainas aizsardzības spēki.

Duda uzsvēra, ka atbildība par šo traģisko negadījumu gulstas uz Krieviju, kas sākusi noziedzīgo karu pret Ukrainu.

Arī ASV prezidents Džo Baidens trešdien NATO partneriem pavēstījis, ka incidentu Polijā izraisīja Ukrainas pretgaisa aizsardzības raķetes novirzīšanās no mērķa, ziņo "Reuters".

Duda informē, ka amerikāņi piedāvā palīdzēt izmeklēšanā un viņš pieņēmis šo piedāvājumu.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis gan paziņojis: viņš joprojām uzskata, ka Polijā nokritusi Krievijas, nevis Ukrainas izšautā raķete.

Arī citas ukraiņu amatpersonas uzskata, ka Ukrainas vainošana nav pamatota, pieprasot piekļuvi traģēdijas vietai un līdzdalību izmeklēšanā.

Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes vadītājs Oleksijs Danilovs pavēstījis, ka arī Ukrainas speciālisti vēlas nekavējoties iesaistīties incidenta izmeklēšanā. Viņš apsolījis, ka Ukraina maksimāli cieši sadarbosies ar partneriem.

We advocate for a joint examination of the incident with the missile’s landing in Poland. We are ready to hand over evidence of the russian trace that we have. We are expecting information from our partners, based on which a conclusion was made that it’s a 🇺🇦 air defense missile.

— Oleksiy Danilov (@OleksiyDanilov) November 16, 2022

Danilovs vēsta, ka Ukraina ir gatava sniegt partneriem informāciju par Krievijas iesaisti šajā incidentā.

Arī Ukrainas gaisa spēki ir pauduši gatavību sniegt visus nepieciešamos materiālus un nosūtīt savus speciālistus, lai veicinātu traģēdijas izmeklēšanu. Gaisa spēku pārstāvis Jurijs Ignats norādījis, ka arī iepriekš ir bijuši līdzīgi gadījumi, kad Krievijas raidītas raķetes ir lidojušas pār Moldovu, Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas tās notrieca un atlūzas nokrita Moldovā.

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba versiju par to, ka Polijā nokritusi Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas raķete, otrdien vakarā bija raksturojis kā Krievijas izplatītu "sazvērestības teoriju", kas neatbilst patiesībai.

Russia now promotes a conspiracy theory that it was allegedly a missile of Ukrainian air defense that fell on the Polish theory. Which is not true. No one should buy Russian propaganda or amplify its messages. This lesson should have been long learnt since the downing of #MH17.

— Dmytro Kuleba (@DmytroKuleba) November 15, 2022

Polijas prezidents norāda, ka Krievija otrdien ar raķetēm apšaudīja gandrīz visas lielākās Ukrainas pilsētas, tādēļ ukraiņiem bija jāaizstāvas pret šo uzbrukumu.

Duda un Moraveckis uzsver: pašlaik nav pamata uzskatīt, ka būtu noticis apzināts uzbrukums Polijai.

Moraveckis vēsta, ka Polijas valdība turpina konsultācijas ar Eiropas Savienības un NATO partneriem. Pēc viņa domām, pašlaik nav nepieciešamības iedarbināt NATO dibināšanas līguma 4. pantu.

Polija nav lūgusi NATO iedarbināt 4. pantu, kas paredz, ka dalībvalstis "apspriedīsies kopā ikreiz, kad, pēc kādas no to domām, tiks apdraudēta citas dalībvalsts teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība".

NATO vēsturē šis pants pavisam iedarbināts septiņas reizes – iepriekšējā bija februārī, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Tas ir mazāk zināms nekā slavenais 5. pants, kas paredz –  uzbrukums vienai no NATO dalībvalstīm tiks uzskatīts par uzbrukumu visām.

Trešdien par Polijā notikušo incidentu izteicies arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Viņš uzsvēris, ka tas bija sekas uzbrukumam, ko Krievija veikusi pret Ukrainu.

"Mums jāsagaida izmeklēšanas rezultāti, bet šobrīd nekas neliecina, ka notikušais ir tīša uzbrukuma sekas. Mēs neredzam pazīmes, ka Krievija gatavojas uzbrukt NATO," teica Stoltenbergs.

Arī ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins izteicies, ka vainojama notiekošajā ir Krievija, kas apšauda Ukrainas civilo infrastruktūru.

Ostins atgādinājis, ka amerikāņu gaisa aizsardzības sistēmas NASAMS jau darbojas Ukrainā un to pārtverto raķešu procents, ieskaitot vakardienu, ir 100%.

Vācijas valdības oficiālais pārstāvis paziņojis, ka pēc šī incidenta NATO negatavojas slēgt gaisa telpu virs Ukrainas, jo tas novestu aliansi tiešā konfrontācijā ar Krieviju.

Vienlaikus Berlīne jau ir solījusi Varšavai piešķirt pretgaisa aizsardzības sistēmas savu austrumu un ziemeļu robežu aizsardzībai.

KONTEKSTS:

15. novembra pēcpusdienā Polijā netālu no Ukrainas robežas pēc raķetes nokrišanas noticis sprādziens, kurā gājuši bojā divi cilvēki. Polijas varasiestādes veic izmeklēšanu, lai noskaidrotu, kas un no kurienes izšāvis raķeti.

Polijas augstākās amatpersonas 16. novembrī atzina, ka tā, visticamāk, bijusi Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas raķete. Polija un NATO par notikušo vaino agresorvalsti Krieviju, kas jau mēnešiem ilgi ar raķešu uzbrukumiem terorizē Ukrainu, bet ukraiņi tikai cenšas aizstāvēties.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis gan noliedzis, ka tā bijusi Ukrainas raķete.