Kārtējos iedzīvotāju protestus Polijā ir izsaucis šīsnedēļas parlamenta balsojums. Ar to deputāti deva sākotnējo piekrišanu asi kritizētai tieslietu sistēmas reformai. Tā paredz krietni palielināt politiķu ietekmi uz tiesnešu atlasi un iecelšanu amatos.
Protesti notika dažādās Polijas pilsētās, bet lielākais iedzīvotāju skaits bija izgājis galvaspilsētas Varšavas ielās. Sanākušie skandējuši tādus saukļus kā “Brīvas tiesas! Brīvas vēlēšanas! Brīva Polija!”.
Visasāko reakciju izsauc plāns atlaist no amata 40% Augstākās tiesas tiesnešu, visticamāk, aizstājot tos ar cilvēkiem, kuri ir lojāli pašreizējai varai.
Jūlijā valsts prezidents Andžejs Duda, kurš tāpat kā vairākums parlamenta deputātu pārstāv valdošo partiju “Likums un taisnīgums”, uzlika veto šim un dažiem citiem strīdīgākajiem likumiem. Tomēr prezidents izsludināja normu, kas ļauj tieslietu ministram iecelt rajona tiesu priekšsēdētājus.
Jaunā reformas versija tapa Dudas kancelejā. Tas liek domāt, ka šoreiz Polijas prezidents neiestāsies pret jauno reformas versiju.
Tomēr opozīcija norāda, ka strīdīgākajos likuma pantos gandrīz nav veiktas nekādas izmaiņas.
Tiesa, visas reformas detaļas vēl nav publiski zināmas.
Eiropas Savienība ir vairākkārt asi kritizējusi Polijas valdību un parlamentu par mēģinājumiem vājināt tieslietu sistēmas neatkarību. Eiropas Komisijas pirmais priekšsēdētāja vietnieks Franss Timmermanss ir vairākkārt uzsvēris, ka plānotā reforma ir pretrunā ar Eiropas Savienības pamatprincipiem par likuma varu. Timmermanss pauda, ka katram eiropietim, dodoties uz tiesu, ir jābūt pārliecinātam, ka tur viņu sagaidīs neatkarīgs un profesionāls tiesnesis, kurš nesaņem zvanus no politiķiem par to, kā viņam būtu jāspriež tiesa. Un paredzētā reforma grauj šo uzticību un tiesnešu neatkarību.
Polijas valdošie politiķi līdz šim ir uzsvēruši, ka Brisele jaucās viņu valsts iekšējās lietās. Bet reforma esot nepieciešama, lai mazinātu korupciju un lēno lietu izskatīšanas gaitu, kā arī lai izbeigtu komunistu laiku elites ietekmi tiesās.
Arī Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks, kurš iepriekš bija Polijas premjers, nesen ir publiski brīdinājis par to, ka esošās valdības rīcība liek domāt vai viņi rīkojas pēc Kremļa plāna. Šie paziņojumi Varšavā ir izsaukuši ļoti asu reakciju. Arī pēc piektdien Briselē notikušā Austrumu partnerības samita Tusks vēlreiz ir sacījis, ka ir būtiski apzināties, kādi draudi demokrātijai pastāv ne tikai aiz Eiropas Savienības robežām, bet arī tās iekšienē.
