Polijas tēriņi drošībai sen ir tuvu NATO solītajam, pēc gada aizsardzības budžets pārsniegs divus procentus no iekšzemes kopprodukta (IKP). Vēl pirms Ukrainas krīzes valsts nolēma veikt bruņoto spēku modernizāciju. Piecu gadu laikā aptuveni 40 miljardus eiro tērēs pretgaisa aizsardzības sistēmai, kaujas helikopteru, bezpilota lidaparātu, zemūdeņu un bruņumašīnu iegādei, kiberaizsardzības programmām. Tā ir lielākā armijas modernizācijas programma ES.
Drošības ekspers, Eiropas diplomātijas akadēmijas līdzdibinātājs Zbigņevs Pisarski sarunā ar LTV skaidro, ka Ukrainas krīzes iespaidā modernizāciju nolemts paātrināt. "Vairākus jauninājums mēs daudz ātrāk ieviesīsim dzīvē. Piemēram, būvējot pretgaisa aizsardzības sistēmu, iepirkumā viens no svarīgākiem nosacījumiem ir piegādes ātrums. Vēl pirms diviem gadiem mēs plānojām padziļinātu pētniecību, izstrādi, bet tagad meklējam risinājumus, kuri uzreiz ir gatavi lietošanai," skaidro Pisarski.
Polijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, Nacionālā drošības biroja vadītājs Staņislavs Kozejs raidījumam "De facto" stāsta, ka, reaģējot uz Krievijas uzvedību Ukrainā, valsts pieņēma jauno nacionālās aizsardzības plānu. "Plāna mērķis ir visu valsts struktūru sagatavošana kara situācijai, bet starp pasākumiem ir nopietnu treniņu un stratēģisko mācību organizēšana, lai pārliecinātos, vai krīzes gadījumā esam stipri. Viss ir pārkārtots tam, lai agresors nevarētu mūs pārsteigt," norāda Kozejs.
Daļu no modernizācijas pasūtījuma nodrošinās arī pašmāju uzņēmumi. Holdings "Polijas bruņojuma grupa" nodarbina 65 000 cilvēku visā valstī, tajā ietilpst 30 ražotnes. Viena no tām, "PCO", atrodas galvaspilsētā un ražo optisko aprīkojumu gan karavīru ekipējumam, gan bruņutehnikai. Galvenais modernizācijas uzdevums, ko pilda rūpnīca, ir projekts "Nākotnes karavīrs". Tā ir integrēta aprīkojuma sistēma, savstarpēji savienots ir viss - nakts redzamības optika, bruņuveste un ķivere, veselības stāvokļa reģistrēšanas sensori un rokas dators, kas visu kontrolē.
"PCO" ražotnes pārdošanas un mārketinga direktors Jaceks Duliņskis uzskata, ka militāro aprīkojumu ir jāražo tieši Polijā, nevis ārzemēs: "Krīzes situācijā nav jāpaļaujas uz ārzemju partneriem. Ja ir vajadzīgs remonts, nekas nav jāsūta pāri okeānam. Šādus kontraktus noslēdz uz gadu desmitiem, bet mēs nezinām, kas būs mūsu draugs vai ienaidnieks pēc 20 gadiem. Valstij ir jābūt pārliecinātai, ka tā pilnībā kontrolē šāda veida ražošanu."
Tomēr līdztekus sabiedrības un politiskās elites gatavībai maksāt vairāk par aizsardzību pieaugusi arī izpratne par to, ka Polija viena pati savas robežas diez vai spēs aizstāvēt. Viens no konflikta rezultātiem ir visu laiku lielākais atbalsts Polijas dalībai NATO, opozīcija ir statistiskās kļūdas līmenī. Bet ir vēl kas nozīmīgs - pirmo reizi lielāka daļa sabiedrības atbalsta ārzemju karavīru izvietojumu Polijā.
Tieši ārzemju militārā personāla palielināšanu poļi nākotnē arī sagaidīs. Ščecinā, ostas pilsētā pie Polijas un Vācijas robežas, atrodas NATO daudznacionālā korpusa "Ziemeļaustrumi" štābs - vienīgais uz NATO austrumu robežas. Pagaidām tā reaģēšanas laiks ir 180 dienas. Tas nozīmē, ka, saņemot signālu par apdraudējumu, korpuss var doties kaujā tikai pēc sešiem mēnešiem. Šoruden NATO samitā nolēma - gatavība jāpaaugstina, štāba budžetu palielināja trīs reizes. Mērķis ir panākt, lai nākotnē korpuss spētu reaģēt 30 dienu laikā. Jau nākamgad visas vienības dalībvalstis nosūtīs uz Ščecinu papildu personālu.
Latvijas ieguldījumu te būtu pieklājīgi kritizē, norāda "De facto". Latvija šajā iniciatīvā piedalās ar diviem karavīriem, tomēr plānots to skaitu palielināt līdz četriem. Lucs Neimanis, NATO daudznacionālā korpusa "Ziemeļaustrumi" štāba priekšnieks norāda: "Mūsu darbības fokuss ir NATO austrumu robeža, tāpēc strādāt ar Baltijas valstīm ir mūsu interesēs. Iespējams, nākotnē tās savu uzvedību mainīs un atsūtīs vairāk cilvēku. Mums ir noteikta proporcija - ja valsts norīko desmit karavīru, tā drīkst atsūtīt arī vienu pulkvedi. Tas uzreiz nozīmē lielāku ietekmi, iesaisti štāba vadīšanā."
Štābs gatavojas kļūt arī par jaunās NATO struktūras - Īpaši augstas kaujas gatavības spēku - komandcentru. Tās uz apdraudējumu reaģēs 48 stundu laikā. Kaut gan sākumā izskanējis, ka spēku izveidos līdz šā gada beigām, tagad zināms, ka tas notiks ne ātrāk kā 2016.gadā. Gala lēmumu par to, kā veidos īpaši augstas kaujas gatavības spēku un kur atradīsies tā štābs, NATO valstu aizsardzības ministri pieņems februārī. "Pienāk diezgan pārliecinoši signāli, ka mums būs galvenā loma. Mums ir unikāla ekspertīze un atrašanās vieta. Loģiski būtu, ja tieši mēs pārņemtu vadību un kontroli," norāda Neimanis.
Vairāku "De facto" uzrunāto ekspertu ieskatā problēma, kurai Polijas valdība un tauta nav gatava, ir bēgļu plūsma no Ukrainas gadījumā, ja bruņotais konflikts turpināsies ilgāku laiku. Ukraiņu viesstrādnieki un ekonomiskie migranti poļiem ir labi pazīstami un sabiedrībā pieņemti, bet valstij, visticamāk, nav mehānismu, lai integrētu lielas cilvēku grupas.
