Polija sper nākamo soli reparāciju pieprasīšanai no Vācijas

Polija ir iesniegusi Vācijai diplomātisku notu, pieprasot izmaksāt kompensāciju par Otrajā pasaules karā pastrādātajiem noziegumiem Polijas teritorijā. Vācija iepriekš ir izteikusies, ka šo jautājumu uzskata par atrisinātu. Tikmēr eksperti norāda, ka Polijas valdošajai partijai šādas prasības atjaunošana ir svarīga priekšvēlēšanu laikā. Sagaidāms, ka par šo jautājumu Varšavā diskutēs Polijas un Vācijas ārlietu ministri.

Polija prasa Vācijai reparācijas par Otro Pasaules karu
00:00 / 04:30
Lejuplādēt

Pirms mēneša, septembra sākumā, Polijas valdošās partijas "Likums un taisnīgums" līderis Jaroslavs Kačiņskis iepazīstināja ar īpašu ziņojumu, kurā aprēķināti nacistiskās Vācijas iebrukuma un okupācijas radītie finansiālie zaudējumi Polijai Otrā pasaules kara laikā. Īpaša parlamenta komiteja, piecus gadus sadarbojoties ar vairāk nekā 30 ekonomistiem, vēsturniekiem un citiem ekspertiem, aprēķinājusi, ka šie zaudējumi sasniedz 6,2 triljonus zlotu jeb 1,32 triljonus eiro.

Publiskojot šos datus, Kačiņskis norādīja, ka Vācijai formāli tiks pieprasīta šo zaudējumu atmaksa. Viņš gan piebilda, ka šīs sarunas būs ilgas un sarežģītas.

Mēnesi vēlāk Polijas ārlietu ministrs Zbigņevs Rau ir parakstījis Berlīnei adresētu diplomātisko notu, kas uzskatāma par reparāciju pieprasījuma nākamo formālo soli. "Diplomātiskā nota, ko es parakstīju, tiks nodota Vācijas Ārlietu ministrijai. Tajā ir pausta Polijas Ārlietu ministrijas pārliecība, ka pusēm ir jāsper nekavējoši soļi, lai visaptveroši un reizi pa visām reizēm, likumīgi un materiāli atrisinātu jautājumus par Vācijas agresijas un okupācijas radītajām sekām laika posmā no 1939. līdz 1945. gadam," paziņoja Rau.

Kā norādījuši Polijas pārstāvji, lai arī komunistiskās Polijas vadība pagājušajā gadsimta 50. gados atteicās no pretenzijām pret Vāciju, visticamāk, tas ir izdarīts Padomju Savienības spiediena dēļ. Tāpēc nevarot uzskatīt, ka Vācija savu vainu par sešu miljonu poļu nogalināšanu būtu izpirkusi.

Londonas Universitātes koledžas docente Katažina Zehentere ir pārliecināta, ka Jaroslava Kačiņska izteikumi ļoti viegli rezonē sabiedrībā: "Ja mēs runājam par veidu, kā Jaroslavs Kačiņskis runā par Vāciju, viņš to faktiski pielīdzina nacistiskajai Vācijai. Viņš liek noprast, ka Polijai ir jāpaceļ sava balss, jo Vācija vēlas pārņemt Eiropas Savienību un tā atkal necienīgi izturas pret Poliju.

Šis naratīvs ir ļoti vienkāršs, ļoti saprotams un ļoti bieži atkārtots."

Sabiedriskās domas aptaujas liecina – 52% Polijas iedzīvotāju uzskata, ka Vācija ir parādā Polijai kara reparācijas. Taču 34,5% ir pārliecināti, ka Polijai šādas kompensācijas vairs nepienākas. Taču valdošās partijas "Likums un taisnīgums" vēlētāju vidū šis atbalsts reparāciju pieprasīšanai ir gandrīz simtprocentīgs.

Katažina Zehentere norādīja, ka, iespējams, šis nav īstais laiks prasīt šādas reparācijas, jo līdzīgas kompensācijas pašlaik prasa arī Namībija un tās herero tauta par noziegumiem, kas pastrādāti vēl 20. gadsimta sākumā. Namībijas gadījumā šīs kompensācijas pat oficiāli netiek sauktas par reparācijām, jo tas radītu precedentu līdzīgas prasības izvirzīt arī citām valstīm.

No otras puses, Zehentere pauda, ka partijai "Likums un taisnīgums" šis globālais aspekts ir mazāk svarīgs: "Tuvojas vēlēšanas, un partijai "Likums un taisnīgums" atbalsts vairs nav tik liels, kā bija. Tāpēc runāt par reparācijām šajā laikā ir attaisnojami, jo tas liek cilvēkiem sajusties sadzirdētiem. No otras puses, dažādie izaicinājumi, ar kuriem pašlaik saskaras pasaule, nav atrisināmi ar vienas vai divu valstu spēkiem. Ir nepieciešama globāla sadarbība. Mēs zinām, ka klimata pārmaiņas saasinās, to radīto seku dēļ pastiprināsies migrācija, un neviena valsts to nevarēs atrisināt viena pati.

No šī skatu punkta "Likuma un taisnīguma" politika kaitēs Vācijas un Polijas attiecībām un plašākā kontekstā arī Polijas un Eiropas Savienības attiecībām."

Kā ir paziņojusi Vācija, tā kara reparāciju jautājumu uzskata par slēgtu. Tas tāpēc, ka pēc kara tā dēvētā Austrumu bloka valstīm kompensācijas tika izmaksātas. Savukārt Polijas austrumu teritorijas, kas tika zaudētas, pārzīmējot robežas, tika kompensētas ar Vācijas pirmskara zemēm.

Sagaidāms, ka kompensāciju jautājums tiks apspriests otrdien, 4. oktobrī, gaidāmajā Vācijas ārlietu ministres Annelēnas Bērbokas vizītes laikā Polijā.

Polijas parlamenta vēlēšanas ir paredzētas nākamā gada rudenī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti