Vai Eiropas Komisijas lēmums ierosināt pārkāpuma procedūru Polijā tiek uztverts nopietni, un vai ir gaidāma Polijas vadības politikas maiņa? Kā šie strīdi varētu ietekmēt Polijas pozīcijas Eiropas Savienībā? Šos jautājumus Latvijas Radio korespondents Uģis Lībietis centās noskaidrot sarunā ar Polijas Sabiedriskās politikas institūta pētnieku Aleksandru Fukseviču.
Tas jau bija sagaidāms
Cīņas starp Eiropas Savienību un Poliju ir turpinājušās gadiem ilgi. Vai jūs uzskatāt, ka Eiropas Komisijas lēmums ir pārsteigums, jo daži uzskata, ka draudi paliks tikai draudu līmenī, vai arī tas tomēr ir loģisks iznākums?
Manuprāt, tas ir loģisks iznākums un nekāda pārsteiguma nav. Jau pirms nedēļas tika saņemti signāli no Briseles, ka šāds lēmums tiks pieņemts. Tāpat ir svarīgi atcerēties, ka šo procedūru var ierosināt ne tikai Eiropas Komisija, bet arī Eiropas Parlaments. Ja to nebūtu izdarījusi viena institūcija, to, visticamāk, izdarītu otra. Tāpēc šāds iznākums tika gaidīts.
Lisabonas līguma 7. panta procedūra prasa vienbalsīgu lēmumu, lai atņemtu Polijai balsošanas tiesības Eiropadomē. Taču Ungārija jau ir paudusi savu atbalstu Varšavai. Vai tas liek Polijai justies daudz komfortablāk par savu nākotni?
Jūs šeit runājat par pārkāpumu procedūras otro fāzi.
Pirmajā posmā ir nepieciešams vien 22 valstu atbalsts. Un tāpēc būs interesanti vērot, kā šī problēma tiks apspriesta valstu augstākajā līmenī. Dalībvalstīm beidzot pirmo reizi būs jāpauž savs oficiālais viedoklis.
Jūs sākumā minējāt, ka notiek cīņa starp poliju un Briseli. Patiesībā problēma ir attiecībās nevis ar Poliju, bet ar tās valdību. Līdz šim Eiropas Savienības un Polijas diskusijās dalībvalstis ir bijušas novērotājas, un beidzot tām nāksies paust savu viedokli. Tad arī mēs redzēsim, kurš ko atbalsta. Protams, ir iespējams arī otrais balsojums par sankcijām, kur jau būs nepieciešama minētā vienprātība. Ja mēs runājam par Ungārijas premjeru Viktoru Orbānu, kurš ir draudējis piemērot veto, ir jāskatās uz Ungārijas ārpolitikas prioritātēm. Es teiktu, ka Orbāns ir ļoti pragmatisks un, iespējams, viņam tiks izteikts kāds labs piedāvājums. Neko nevar zināt. Polijas valdība tic Orbānam, bet es personiski – nē!
Daži mediji norāda, ka Polijas līderu tonis, ieskaitot prezidentu un tieslietu ministru, vairs nav tik konfrontējošs pret Eiropas Savienību, kā tas bija agrāk. Par spīti tam ir parakstīti divi jauni likumi, ir atlaisti nākamie tiesneši… Vai tas nozīmē, ka draudi no Briseles puses tiek uztverti daudz nopietnāk?
Es tā nedomāju. Pēdējo gadu laikā Polijā ir valdījis uzskats, ka Brisele tikai spēj nākt klajā ar rekomendācijām, ka tā spēj kritizēt, taču nespēj pieņemt konkrētus lēmumus. Taču Polijas valdība to vienmēr ir ignorējusi un nekas nopietns arī nav noticis. Arī Polijas prezidenta Andžeja Dudas lēmums tūlīt pēc Eiropas Komisijas lēmuma parakstīt divus pretrunīgi vērtētos likumus pierāda tikai to, ka viņi īpaši nebaidās.
Polija sevi izstums ārpus Eiropas integrācijas procesiem
Jaunievēlētais premjerministrs Mateušs Moraveckis ir paziņojis, ka Varšava ir gatava dialogam ar Briseli, vienlaicīgi piebilstot, ka Polijai ir nepieciešama tieslietu sistēmas reforma. Moraveckis liekas daudz mērenāks politiķis par Beātu Šidlo, bet vai viņa valdībai patiešām būtu iespējams atrast kādu kompromisu? Vai arī tomēr tā ir tikai viena cilvēka – Jaroslava Kačiņska – politika?
Moraveckim pilnīgi nav ko teikt, jo tikai Jaroslavs Kačiņskis pieņem lēmumus. Un atkal – šeit nav runa par dialogu, kompromisu meklēšanu vai Polijas iekšējās nostājas maiņu.
Pēc jūsu domām, kā šī cīņa ar Poliju var ietekmēt tās pozīcijas Eiropas Savienībā? Vai tā tiks uzskatīta par nozīmīgu spēlētāju un sīkstu sarunvedēju, kā to gribētos cerēt Polijas vadībai, vai arī tomēr Polijai būs jājūtas izstumtai?
Pilnīgi noteikti Polijas pozīcijas tiks marginalizētas un Polija atradīsies ārpus Eiropas integrācijas procesiem. Un tas saistīts ne tikai ar pašreizējo situāciju, bet, piemēram, arī ar to, ka Polijā nav vienotās valūtas eiro un tā arī nevēlas to ieviest. Pēc ''Brexit'' mēs redzam, ka eirozona kļūst arvien nozīmīgāka – Eiropas nākotne tiek saistīta ar dziļāku eirozonas integrāciju, iespējams, eirozonai būs savs budžets. Polija atrodas ārpus šiem procesiem.
Šāds liels konflikts ar Briseli Polijas pozīcijas tikai pasliktina, īpaši sarunās par nākamo Eiropas Savienības budžetu.
Nedrīkst aizmirst, ka Briselē arvien populārāks kļūst aicinājums sasaistīt Eiropas fondu finansējumu ar demokrātijas un likuma varas ievērošanu dalībvalstīs. Un Polijai tas ir ļoti nozīmīgs jautājums.
Likuma vara Polijā ir tikai viens no karstajiem tematiem, kas raisa bažas. Starp citām tēmām var minēt preses brīvību, migrāciju un bēgļu pārvietošanu. Vai, jūsuprāt, iedzīvotāju attieksme pret visiem šiem jautājumiem ir vienāda?
Šis ir ļoti sarežģīts jautājums, lai uz to atbildētu vispārīgi. Ja jūs skatāties uz sabiedriskās domas aptaujām, tad redzam, ka poļi ir ļoti proeiropeiski, un ir ļoti maza daļa iedzīvotāju, kuri patiešām vēlētos izstāties no Eiropas Savienības. Taču, no otras puses, poļi asi iestājas pret bēgļiem. Problēma ir tajā, ka šie jautājumi ir saistīti. Manuprāt, fakts, ka poļi ir tik negatīvi noskaņoti pret bēgļu uzņemšanu, galu galā var ietekmēt arī viņu viedokli par Eiropas Savienību, jo Eiropas Komisija izdara spiedienu un šis jautājums tiks izskatīts Eiropas Tiesā. Pašreizējā valdība to noteikti var izmantot priekšvēlēšanu cīņā.
Proeiropeiski pilsoņi un eiroskeptiska valdība izklausās pēc fenomena. Vai tas nozīmē, ka nākotnē varētu būt gaidāmas pārmaiņas Polijas politiskajā vidē?
Ir ļoti grūti prognozēt, kā šīs nedēļas Eiropas Komisijas lēmums ietekmēs Polijas sabiedrības attieksmi. No vienas puses, būs daļa, kuri teiks, ka mēs esam proeiropeiski un valdība ir aizgājusi pārāk tālu – mums ir jāapstājas. No otras puses, ir iespējams, ka arvien vairāk cilvēku pieņems valdības propagandu, ka visi ir pret mums – Berlīne ir pret mums, Brisele ir pret mums – un tas var veicināt valdības popularitāti. Es nezinu… ir ļoti grūti prognozēt, kāds būs rezultāts.
Liberālais laikraksts ''Gazeta Wyborcza'' šajās dienās par gada cilvēku ir nosaukusi Eiropas komisijas viceprezidentu Fransu Timmermansu. Kādas būtu jūsu prognozes – ko par gada cilvēku varētu izvēlēties konservatīvie spēki?
Visticamāk, ka tas visu laiku būtu Jaroslavs Kačiņskis, jo viņš ir vienīgais cilvēks, kuram ir kaut kas sakāms. Taču, pozitīvās propagandas nolūkos tas varētu būt arī premjerministrs Mateušs Moraveckis kā jaunā un daudz mērenākā valdības seja.
* * *
Atskats uz aizejošās nedēļas svarīgākajiem notikumiem Eiropas Savienībā:
