Maskava vienību dislokācijas sākšanu nekavējoties nosodīja kā "draudu" Krievijas drošībai. Polijas Aizsardzības ministrija uz to atbildējusi, ka mācības nepieciešamas, ņemot vērā daudz lielākos Krievijas manevrus pie NATO valstu robežām un valsts agresīvo rīcību Ukrainā, tostarp nelikumīgo Krimas aneksiju.
ASV bruņu tehnika un aprīkojums ar vilcienu un konvojos tiek sūtīti uz bāzes vietu Polijas rietumu pilsētā Žagaņā, kur sestdien, 14.janvārī, notiks oficiāla sagaidīšanas ceremonija ar Polijas premjerministres un aizsardzības ministra dalību. Kopumā Polijas teritorijā tiks izvietoti 80 kaujas tanki un vairāki simti bruņumašīnu.
Daļu kontingenta plānots nosūtīt arī citām reģiona NATO valstīm, tostarp Latviju, ASV mācību operācijas "Atlantic Resolve" ietvaros. Tā tika sākta pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas un agresijas Ukrainas austrumos.
Vašingtona paziņoja, ka operācijas mērķis ir apliecināt ASV nepārtraukto ieguldījumu NATO dalībvalstu kolektīvajā drošībā, veicinot mieru un stabilitāti Baltijas valstīs un Polijā.
Operācija ir izvērsta arī Rumānijā un Bulgārijā.
Jau ziņots, ka pagājušajā vasarā NATO samitā Varšavā tika apstiprināts lēmums par četru alianses bataljonu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā. Šo bataljonu ietvarvalstis ir ASV Polijā, Kanāda Latvijā, Vācija Lietuvā un Lielbritānija Igaunijā.
Karavīru un bruņutehnikas nosūtīšanu autorizējusi aizejošā ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija. To izvietošana Polijā sākusies, nedēļu pirms Savienoto Valstu prezidenta amatā stāsies Donalds Tramps, kurš iepriekš paudis vēlmi uzlabot attiecības ar Maskavu.
Kremlis, reaģējot uz ASV karavīru un bruņutehnikas ierašanos Polijā, ceturtdien paziņoja, ka "šī operācija apdraud [Krievijas] intereses un drošību".
Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs teica, ka "runa ir par to, ka trešā puse", proti, ASV "pastiprina savu militāro klātbūtni pie [Krievijas] robežām Eiropā". Viņš piebilda, ka turklāt "šī pat nav Eiropas valsts".
