Polija sāk ES prezidentūru

Polija savas pirmās prezidentūras dienas Eiropas Savienībā aizvada salīdzinoši stabili, vismaz bez skaļiem skandāliem, kādus izpelnījās priekšteces Ungārijas strīdīgais preses likums. Taču aiz visai mierīgās fasādes rūgst nemieri. Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis beidzot ir nosaucis vēlēšanu dienas datumu, un tas nozīmē, ka 9. oktobrī poļi dosies pie urnām, lai balsotu par jauno parlamentu. Vēlēšanas iekritīs prezidentūras teju vai noslēguma posmā un jebkurā gadījumā būs neērts brīdis.
Polijas premjers Donalds Tusks pagaidām izvairās atbildēt tieši, kā Polija iedomājas vadīt trīs mēnešus starp vēlēšanu sākumu un prezidentūras beigām, vai Eiropas Savienības valstu sanāksmes vadīs tie paši ministri, vai Polijai ir plāns B.
Tikmēr Tuska opozīcijas partijas biedri kritizē Polijas valdību, sakot, ka varas politiķi šo prezidentūras laiku izmanto, lai celtu savas akcijas, un ka daudzas no programmā iekļautajām idejām nebūs pildāmas.
Viens no opozīcijas partijas Demokrātiskās kreisās alianses pārstāvjiem, tiekoties ar medijiem Varšavā ārpus ieraksta, sacīja, ka Tuska centriski labējā "Pilsoniskā Platforma" grib būt visās kāzās par līgavu, un visās bērēs par nelaiķi, un ka opozīcija, īpaši priekšvēlēšanu aktivitātēs, plāno kritizēt prezidentūras piedāvājumus.
Tikmēr Polijas iekšlietas starptautiskā gaismā draud izcelt gaidāmais parlamenta balsojums par abortu aizliegumu. Līdz šim valstī aborti ir atļauti tikai īpašos gadījumos, kad notikusi izvarošana, kad vēl nedzimušajam bērnam konstatētas nopietnas problēmas vai ir apdraudēta mātes veselība. Taču konservatīvā opozīcija, daļa galēji labējo politiķu un arī liberāļi, kas šobrīd ir valdībā, ir rosinājuši likumu stiprināt vēl vairāk un abortus aizliegt pavisam. Kritiķi norāda, ka stingrie likumi veicina pretēju efektu, un Polijā katru gadu tiek veikti ap 118 tūkstoši nelegālo abortu. Daudzas Polijas sievietes dodas uz Vāciju, lai operāciju veiktu tur.
Aizvadītajā piektdienā, par spīti arī Rietumu presē briestošajai uzmanībai, Polijas deputāti tomēr nav izšķīrušies par likumprojekta apstādināšanu, bet gan virzīšanu izskatīšanai tālāk komitejās.
Tikmēr Polijas sabiedrība vēl pirms prezidentūras sākšanās izrādījusi visai ievērojamu eirooptimismu. Dalību Eiropas Savienībā pēc aptauju datiem atbalsta ap 80 procentu cilvēku. Tiesa gan, valsts par prezidentūras godu maksā dārgi, dienā prezidentūras pasākumiem tērējot ap 200 tūkstoš latu.
Tomēr kritiķi norāda, ka vairāk par notikumiem Briselē cilvēkus interesēs pašmāju velēšanu kolīzijas.