Dienas notikumu apskats

Atsevišķi britu parlamenta deputāti gatavi balsot pret Lisabonas līguma 50.pantu

Dienas notikumu apskats

Loskutovs rosina «psihoterapiju» – KNAB, «Delnai» un «Providus» izrunāties

Polijā sākta Smoļenskas aviokatastrofas upuru ekshumācija

Polijā sāk ekshumēt Smoļenskas aviokatastrofas upuru mirstīgās atliekas

Polijā sākta Smoļenskas aviokatastrofas upuru, tostarp bijušā valsts prezidenta Leha Kačiņska, mirstīgo atlieku ekshumācija. Izmeklētāji vēlas pārliecināties, vai katastrofas upuri ir tikuši pareizi identificēti un vai lidmašīnā pirms avārijas nav noticis sprādziens vai ugunsgrēks.

2010. gada 10. aprīlis nenoliedzami ir kļuvis par Polijas mūsdienu vēsturē vienu no melnākajām dienām. Toreiz ceļā uz piemiņas pasākumiem Katiņā netālu no Smoļenskas avarēja lidmašīna ar valsts politiskās elites pārstāvjiem, tostarp valsts prezidentu Lehu Kačiņski uz klāja. Katastrofā dzīvību zaudēja 96 cilvēki.

Gan poļu, gan Krievijas izmeklētāju viedoklis par avārijas iemesliem ir bijis līdzīgs – avārijā vainojami sliktie laikapstākļi, kā arī poļu pilotu un krievu gaisa satiksmes dispečeru pieļautās kļūdas.

Taču kopš pagājušā gada nogalē notikušajām parlamenta vēlēšanām, kurās pie varas nāca konservatīvā partija "Likums un taisnīgums" ar tās līderi bojā gājušā prezidenta Leha Kačiņska brāli Jaroslavu priekšgalā, ar jaunu sparu ir uzjundījušas dažādas sazvērestības teorijas par šo notikumu.

Un viena no galvenajām teorijām ir, ka lidmašīnas avārijā ir vainojama Krievija, kura ir vēlējusies sodīt Poliju par tās atbalstu Gruzijai bruņotajā konfliktā ar Krieviju.

Tieši tāpēc valdība ir ierosinājusi ekshumēt 83 katastrofas upurus, tostarp bijušo prezidentu un viņa sievu Mariju. Mērķis ir pārliecinātie, vai upuru mirstīgās atliekas ir pareizi identificētas, vai uz tām nav atrodamas sprāgstvielu vai degšanas pēdas. Esot aizdomas, ka pirms katastrofas lidmašīnā izcēlies ugunsgrēks. Kopumā izmeklēšana varētu ilgt aptuveni divus mēnešus un izmaksās vismaz trīs miljonus eiro.

Jau šī gada martā Krievijas pārstāvji paziņoja, ka Polijas aizdomas ir nepamatotas un tām nav nekādas saistības ar patiesajiem incidenta cēloņiem. Šeit gan jāpiebilst, ka Krievijai ir vairākkārt pieprasīts atdot Polijas varas iestādēm lidmašīnas vraku un lidojuma ieraksta iekārtas jeb tā dēvētās melnās kastes, taču Maskava to ir atteikusies darīt, norādot uz nepieciešamību pabeigt pašai savu izmeklēšanu.

Taču valdošās partijas iniciatīva ir pamatīgi sašķēlusi Polijas sabiedrību.

Kā liecina pagājušajā mēnesī veiktā aptauja, bojā gājušo ekshumāciju atbalsta vien 10% iedzīvotāju.

Pagājušajā mēnesī vairāk nekā 200 bojā gājušo tuvinieki atklātā vēstulē Polijas prezidentam Andžejam Dudam paziņoja, ka ir vīlušies un sagrauti par nežēlīgo un necilvēcīgo lēmumu izrakt viņu tuvinieku pīšļus. Radiniekiem savu atbalstu pauda arī Polijas tiesībsargs, norādot, ka viņiem ir tiesības ekshumācijas procesu apstrīdēt.

Prezidents gan aicinājis tuviniekus izrādīt sapratni pret prokuroriem, kuriem likums pieprasot dot rīkojumu veikt ekshumācijas. Arī partijas "Likums un taisnīgums" pārstāvji uzsver, ka Polijas rīcībā par šo katastrofu esot ļoti maz faktu un lietisko pierādījumu, bet bojā gājušo pīšļi varētu būt ļoti noderīgs materiāls jaunu pierādījumu iegūšanai.

Skeptiķi gan uzskata, ka pēc pašas katastrofas un sešiem gadiem kaut ko jaunu atrast ir maz ticams.

Kā norāda izdevums "The Economist", patiesībā šai ekshumācijas sāgai ir dziļš politisks zemteksts. Lai arī sazvērestības teorijām par Smoļenskas katastrofu tic vien nepilna trešā daļa no poļiem, šis jautājums ir ārkārtīgi nozīmīgs partijas "Likums un taisnīgums" galvenajam elektorātam – gados veciem lauku reģionu iedzīvotājiem. Lai arī partija ir pārliecinoši populārākais politiskais spēks valstī, tai ir nepieciešams nodrošināties pret bijušās valdošās partijas "Pilsoniskā platforma" iespējamu augšāmcelšanos.

"Likums un taisnīgums" uzskata, ka "Pilsoniskās platformas" līderis Donalds Tusks ir bijis saistīts ar Smoļenskas katastrofu un, iespējams, šī iemesla dēļ, Polijas pašreizējā valdība pat ir izteikusies, ka tā varētu neatbalstīt Tuska atkārtotu apstiprināšanu Eiropadomes prezidenta amatā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt