Pasaules panorāma

O. Ļitviņenko brīdina par Kremļa intervenci

Pasaules panorāma

Medijpratības eksperte: pret dezinformāciju – tikai izglītošana

Polija pēc vēlēšanām: ideoloģiskās plaisas un Briseles bažas

Polija pēc vēlēšanām: ideoloģiskas plaisas un Briseles pieaugošās bažas

Polijā noslēgušās vēlēšanas ar atkārtotu konservatīvo – valdošajās partijai “Likums un taisnīgums” – spēku uzvaru. Tikmēr politikas vērotāji izceļ arvien izteiktākās Polijas valdības un Briseles domstarpības, kā arī arvien lielāko ideoloģisko plaisu pašā poļu sabiedrībā, kuru var izmantot valstij nedraudzīgi spēki.

Priekšvēlēšanu ciklā šīs vēlēšanas tika sauktas pat par svarīgākajām kopš 1989. gada. Tas saistīts ar valdības kritiķu bažām par nedemokrātiskām metodēm un ceļu uz arvien nacionālistiskāku Poliju, kas arvien vairāk konfrontē ar Eiropas Savienību. Ne velti priekšvēlēšanu kampaņās izteikti dominēja tādi jautājumi kā reliģija, aborti un homoseksuāļu tiesības, bet emocijas bija tik sakāpinātas, ka ielās noslēdzās arī ar sadursmēm.

Lieli pabalsti un geju lamāšana iegūst balsis – “Likums un taisnīgums” izskatās neapturami. Tik lakoniski konservatīvo spēku panākumus raksturoja ietekmīgais žurnāls “The Economist”. Un pēc balsojuma to atspoguļoja arī rezultāts – konservatīvie pārstāvniecību parlamenta apakšpalātā pat nedaudz palielinājuši.

Tomēr uzvaras runas bija krietni vien samiernieciskākas par pirmsvēlēšanu kaislībām. “Cīņa uz šīs diezgan neglītās politiskās skatuves ar absolūtu opozīciju ir viena lieta. Pavisam cita lieta ir reālā sociāla situācija. Mums jāturpina risināt iedzīvotāju problēmas ar vienotības un miera vēstījumu, nākotnē turpinot celt labklājības valsti pēc Polijas modeļa,” sacīja “Likums un taisnīgums” līderis Jaroslavs Kačiņskis.

Tikmēr opozīcijai izdevies nodrošināt nelielu pārsvaru augšpalātā jeb Senātā. Tas nozīmē, ka tagad tai būs lielākas iespējas novilcināt likumprojektus.

Turklāt opozīcijas rindas papildinājusi arī kreisās partijas atgriešanās.

“Tā nebija cīņa, kurā ir noteikumi. Mums nebija sajūtas, ka piedalāmies godīgā spēlē vai ka mūsu pretinieki izmanto godīgas metodes. Taču es gribu pateikt tiem, kuri sapņo par absolūtu dominēšanu un valsts pārkārtošanu tā, lai tas būtu izdevīgi tikai viņiem – Varšavā nekad nebūs Budapešta!” sacīja partijas “Pilsoniskā platforma” līderis Gžegožs Ščetina.

Tikmēr Eiropas Savienības līmenī lielais jautājums pašlaik ir – kādas būs politisko pārliecību vēl vairāk ieguvušās Polijas valdības attiecības ar Briseli, kuras sarežģījās pēc konservatīvo spēku mēģinājumiem izmainīt Konstitucionālās tiesas sastāvu. Līdz šim Polijas valdība gan piekāpusies Eiropas Savienības tiesai. “The Washington Post” brīdina – konservatīvo spēku līderis un daudzu ieskatā ietekmīgākais valsts politiķis Kačiņskis vēlas vairāk, domājot ar to konstitucionālas pārmaiņas.

Ilggadējs Polijas diplomāts Jeržijs Pomjanovskis, kurš tagad vada Briselē bāzētu organizāciju demokrātijas atbalstam, intervijā LTV raidījumam “Pasaules Panorāma” norāda –

lai gan robežas var tikt pārbaudītas, pārāk izteiktai konfrontācijai ar Briseli Polija diez vai gatavojas.

“Eiropas Savienībai, kā arī atsevišķu demokrātisko valstu rīcībai jāatbilst zināmiem principiem un vērtībām. Un, protams, tajā brīdī, kad runājam par vērtībām, parādās vieta diskusijām, ko mēs ar to domājam, kad runājam par vārda brīvību vai likuma varu. Taču tik ilgi, kamēr būs diskusijas un mēs spēsim atrast kompromisus, viss būs labi. Kā nekā Eiropas Savienība nav nekāda būtne, kas ir atdalīta no mums. Polija ir dalībvalsts, tātad Eiropas Savienība esam mēs,” norāda Pomjanovskis.

Taču riskantas var izrādīties arī velēšanu izgaismotās spēcīgās ideoloģiskās pretrunas valsts iekšienē. Lai gan tas nav nekas unikāls, raugoties, piemēram, uz Donalda Trampa vai “Brexit” procesa atbalstītājiem un pretiniekiem, tas var nevis stiprināt Poliju, kā iecerējuši vēlēšanās uzvarējušie, bet vājināt. It īpaši, ja to gatavi izmantot ārējie spēki.

“Kad valstis ir polarizēta, agresīva informācijas kampaņa no ārpuses var būt ļoti kaitnieciska.

Tāpēc mums jābūt ļoti uzmanīgiem. Tāpēc īpaši nozīmīgas tādas institūcijas kā NATO kiberdrošības centrs Rīgā vai hibdrīddraudu centrs Somijā, kas spēj iedziļināties, jo sākotnēji to ir grūti pamanīt. Taču, kad ej dziļāk, analizē un izseko zināmus vēstījumus – no kurienes nāk, cik bieži parādās, kā tiek izmantotas sociālo mediju tehnoloģijas, lai tēmētu uz specifiskām cilvēku grupām – tad mums ir ļoti jāuztraucas un jāizprot, ka tie, ļoti iespējams, vairs nav tikai dabiski procesi mūsu sabiedrību iekšienē,” saka Pomjanovskis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti