Kad 2015. gadā Polijā pie varas nāca nacionālkonservatīvā partija “Likums un taisnīgums”, Pasaules preses brīvības indeksā, kuru ik gadu apkopo starptautiskā organizācija “Žurnālisti bez robežām”, Polija atradās salīdzinoši augstā pozīcijā – 18. vietā no 180 valstīm. Tagad situācija ir mainījusies. Polija noslīdējusi līdz 64. vietai un mediju brīvība valstī tiek raksturota kā ierobežota.
Jaunpieņemtais likums, kuru apstiprinājusi Polijas parlamenta apakšpalāta, neļaus uzņēmumiem no valstīm, kas atrodas ārpus Eiropas Ekonomiskās zonas, būt kontrolpaketes turētājiem Polijas mediju kompānijās.
Vēršas pret amerikāņiem piederošo TV kanālu
Saskaņā ar likuma prasībām ASV koncerns “Discovery” būs spiests pārdot savu akciju vairākuma paketi vienā no Polijas lielākajiem privātajiem telekanāliem TVN, kura ziņu kanāls TVN24 bieži kritizē Polijas valdību. Poļu žurnālists Jonašs Jašņoževskis no valsts lielākā komercradio "RMF FM" sarunā ar Latvijas Televīziju skaidro, ka tieši tāds bijis Polijas valdības mērķis, pieņemot jauno likumu.
"Principā šis jaunais likums vērsts pret lielāko komerctelevīziju Polijā. Protams, valdība skaidro, ka regulējums nepieciešams, lai novērstu naudas atmazgāšanu medijos un tamlīdzīgas lietas, kam nav nekāda pamata."
"Amerikāņiem, kas ir TVN īpašnieki, nāksies pārdot savas medija daļas. Kaut arī valdība lēma, ka valstij tuvas personas nevarēs tās pēc tam iegādāties, tas nenozīmē, ka viņi nemēģinās šos nosacījumus apiet. Līdz ar to lielākais risks ir, ka valdība centīsies pārņemt TVN un kontrolēt lielāko komerctelevīziju Polijā," skaidro Jašņoževskis.
"Viņiem ir vairāki kanāli Polijā, bet lielākie ir TVN. Tur lielākoties ir izklaidējošs saturs, bet vakaros rāda vienu no populārākajām ziņu pārraidēm Polijā. Otrs nozīmīgais kanāls ir TVN24, kur 24 stundas diennaktī pārraida ziņas."
Premjers noliedz, ka gribētu ietekmēt medijus
Žurnālists norāda, ka šis ir kārtējais likums, kas ļaus pārņemt lielāku kontroli pār mediju darba kārtību. Jau iepriekš valdībai tuvas personas no Vācijas uzņēmumiem iegādājušās reģionālās avīzes. Polijas amatpersonas gan noliedz, ka jaunais likums pieņemts ar mērķi ietekmēt kāda konkrēta medija darbību.
"Nav nodoma ietekmēt kādu konkrētu TV kanālu," apgalvo Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis.
"Nolūks ir pastiprināt noteikumus, lai uzņēmumi, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības, nevarētu brīvi iegādāties plašsaziņas līdzekļus Polijā.
Dāmas un kungi, dārgie tautieši, vai mēs tiešām vēlamies, lai kāds no ārpuses nopērk plašsaziņas līdzekļus bez Polijas regulatora piekrišanas? Nopietna valsts nerīkojas šādā veidā, nopietnai valstij ir reāli instrumenti, lai izdotu tādu piekrišanu."
Valdības krīze
Lai arī vien dienu iepriekš Polijas koalīcijas valdība faktiski izjuka, valdošā partija “Likums un taisnīgums” bija pārliecināta, ka parlamenta deputāti tāpat nobalsos par jauno mediju likumu.
Šis likumprojekts paredz aizliegt ārpus Eiropas Ekonomiskās zonas esošiem uzņēmumiem iegūt savā īpašumā Polijā reģistrētu mediju kompāniju akciju kontrolpaketi.
Diskusijas parlamentā izvērtās īpaši asas un vienubrīd pat tika apturētas, jo parlamentārieši vien ar divu balsu pārsvaru atbalstīja opozīcijas prasību apturēt turpmāku likuma izskatīšanu un atlikt galīgo balsojumu.
Taču pēc parlamenta spīkeres Elšbetas Vitekas lēmuma balsojums tomēr tika atsākts, un jau ar piecu balsu pārsvaru tika izlemts rīkot otru balsojumu. Rezultātā par jauno likumu nobalsoja 228 no 460 deputātiem, 216 parlamentāriešiem balsojot pret.
Valdība aizstāv balsojumu
Šāda rīcība izsauca opozīcijas neapmierinātību un solījumus apstrīdēt parlamenta spīkeres darbības tiesā, taču valdības runasvīrs Pjotrs Millers norāda, ka balsojums ir noticis likumīgi.
“Bija divas prasības par diviem konkrētiem datumiem. Seima priekšsēdētāja paziņoja, ka balsojums notiks un viņa izlems šo datumu pati. Tas lika ar Pāvelu Kuziku saistītajiem deputātiem domāt, ka viņi balso par citu piedāvājumu – par pārtraukumu.
Taču es gribu uzsvērt, ka lēmums galu galā tika pieņemts ar parlamenta vairākumu, un demokrātijā tieši Seims ir tas, kurš pieņem galīgo lēmumu.”
Lai likums stātos spēkā, tas vēl jāapstiprina parlamenta augšpalātā, ko kontrolē opozīcija. Ja Senāts veiks izmaiņas, balsojums atgriezīsies Seimā, kur to atkal ir iespējams labot vai atcelt pilnībā.
Pirms balsojuma par mediju likumu valdošā partija “Likums un taisnīgums" bija zaudējusi četros citos balsojumos. Šie balsojumi arī apliecināja, ka vairāki no koalīcijas aizgājušās partijas “Vienošanās” deputāti joprojām ir gatavi atbalstīt valdību.
Saspīlējums turpināsies
Kā uzskata Pilsudska institūta pārstāvis Andžejs Anušs, tagad izkristalizējies iespējamais jaunās valdības sastāvs. Savukārt Varšavas universitātes politoloģijas profesore Eva Marčiņjaka ir pārliecināta, ka saspīlējums turpināsies ne tikai politiskajās aprindās, bet arī sabiedrībā.
“Baidos, ka laikā, kamēr Senāts spriedīs par savu lēmumu, ir gaidāmi kaut kādi protesti. Un tas nozīmē, ka sociālā un politiskā atmosfēra valstī tuvākajā laikā būs visai nokaitēta.
Šāds noskaņojums veidos sociālo un politisko klimatu arī ap citiem nozīmīgiem likumiem, kas tiks izskatīti Seimā vai Senātā. Galvenokārt tas ir saistīts ar tā dēvētās Polijas kārtības likumu ieviešanu. Manuprāt, mums ir jārēķinās ar saspīlējumu gan starp parlamentāriešiem, gan sabiedrībā.”
Līdzīgi kā iepriekšējās dienās arī trešdien Polijas lielāko pilsētu ielās izgāja cilvēki, lai protestētu pret valdības centieniem ierobežot preses brīvību. Savukārt ASV amatpersonas brīdinājušas, ka mediju likuma pieņemšana varētu ievērojami pasliktināt līdz šim visādi citādi drošo investīciju vidi Polijā.
Jaunpieņemto likumu asi kritizē gan Vašingtona, gan Brisele. ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens notikumu attīstību vērtē kā satraucošu un atgādina, ka, pēc viņa teiktā, brīvi un neatkarīgi mediji ir būtiski abu valstu divpusējās attiecībās. Grozījumus vēl skatīs Senātā, bet vēlāk tie būs jāparaksta valsts prezidentam. Paredzams, ka likums stāsies spēkā tuvākā mēneša laikā.
