Partija “Likums un taisnīgums'' ieguvusi 39% balsu un absolūto vairākumu parlamentā, tādējādi izbeidzot astoņus gadus ilgušo centriskās partijas „Pilsoniskā platforma” valdīšanu.
Kopš 1989.gada nevienai politiskajai partijai Polijā nebija izdevies iegūt absolūto vairākumu parlamentā, kas ļautu partijai vienai pašai veidot valdību, neveidojot koalīciju. Tagad šādu rezultātu ir sasniegusi Jaroslava Kačiņska vadītā partija „Likums un taisnīgums”, kas astoņus gadus bija atradusies opozīcijā.
Pats Kačiņskis gan nekandidēja uz premjerministra krēslu, šo godu nododot salīdzinoši mazpazīstamajai Beātai Šidlo, kas maijā ļoti veiksmīgi novadīja prezidenta vēlēšanu kampaņu. Nākamā premjerministre jau solījusi samazināt pensionēšanās vecumu, ieviest dāsnus pabalstus ģimenēm, ieviest nodokļus bankām un ārvalstu hipermārketiem, vienlaicīgi mazinot nodokļu slogu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
Eiroskepticisms, agresīvs nacionālisms, pret imigrantiem vērsts populisms, vecās skolas statiskā ekonomika, rusofobija un fiskālā bezatbildība - tieši tādas ir konservatīvās partijas „Likums un taisnīgums” galvenās raksturojošās īpašības pēc britu izdevuma „The Guardian” domām.
Izdevums norāda, ka ar šādas politikas turpmāku piekopšanu Polija var sākt līdzināties visai pretrunīgi vērtētajam Ungārijas premjera Viktora Orbana režīmam.
Aģentūra “France Press” prognozē, ka viens no pirmajiem lēmumiem, ko varētu pieņemt jaunā valdība, ir saistāms ar iespējamo bēgļu uzņemšanu, ko bija atbalstījusi līdzšinējās premjerministres Evas Kopačas valdība.
„Likums un taisnīgums” savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā īpaši spēlēja uz bailēm, ko rada lielākā migrantu krīze Eiropā. Pats Jaroslavs Kačiņskis apgalvoja, ka migranti ievedot Grieķijas salās holēru, Vīnē – dizentēriju un dažādus parazītus, ar šādiem izteikumiem izpelnoties salīdzinājumu ar nacistu laika līderu izteikumiem. Tā kā aptuveni 60 procentu iedzīvotāju uzskata, ka Polijai vajadzētu palīdzēt atrisināt bēgļu krīzi, bet bēgļus uzņemt nevajadzētu, ir ļoti iespējams, ka Polija jaunās valdības vadībā varētu atteikties bēgļus uzņemt.
Citi analītiķi prognozē, ka tā vietā, lai nonāktu konfliktā ar Eiropas Savienību, jaunā Polijas valdība varētu censties iegūt maksimāli daudz labumu no Eiropas, līdzīgi kā to dara Lielbritānija. Tieši tāpēc ir maz ticams, ka Polija, par spīti atzīstamiem ekonomiskās izaugsmes rādītājiem, varētu drīzumā pievienoties eirozonai. Tāpat eksperti ir vienisprātis, ka Polijas drošība joprojām būs balstīta uz ciešu sadarbību ar NATO un ASV, kas palīdzētu kalpot par drošības garantu pret Krievijas agresiju.
Starp citu, arī pret Krieviju ”Likums un taisnīgums” ir noskaņota visai asi, ņemot vērā, ka Smoļenskas tuvumā aviokatastrofā gāja bojā gan viens no partijas dibinātājiem un valsts prezidents Lehs Kačiņskis, gan daudzi politiskās elites pārstāvji.
Kā norāda ukraiņu komentētājs Vitālijs Portņikovs, pašreizējā situācijā, nenoliedzami, viens no lielākajiem, ja ne pats lielākais uzvarētājs ir Jaroslavs Kačiņskis. Viņš nekandidēja uz prezidenta amatu un nepretendēja uz valdības vadītāja krēslu, taču patiesībā tieši viņš būšot īstais Polijas valdītājs, kuram būs iespēja uzcelt tieši tādu Poliju, kāda viņam pašam patīk.
Pēc sākotnējām aplēsēm, partija "Likums un taisnīgums" apakšpalātā nodrošinājusi absolūto vairākumu, bet līdzšinējā varas partija "Pilsoniskā platforma" ieguvusi aptuveni 135 no 460 mandātiem, bet pārējos – mazākas partijas, tostarp pankmūziķa Pavela Kukiza kustība. Vēlēšanās piedalījies rekordaugsts balsstiesīgo iedzīvotāju skaits – 51,6 procenti.
