Polija paātrinās pāreju no oglēm uz alternatīviem enerģijas avotiem

Polija vēlas straujāk samazināt ogļu izmantošanu elektroenerģijas ražošanā un ieguldīs miljardus atjaunojamajos energoresursos un atomenerģijā. Tādējādi valsts sekmēšot cīņu ar klimata pārmaiņām un dažādošot elektroenerģijas avotus. Taču vienlaikus tas var nozīmēt beigas ogļu ieguvei un ar to cieši saistītajām nozarēm, kurās ir nodarbināti daudzi Polijas iedzīvotāji.  

ĪSUMĀ:

  • Polija vienīgā no ES valstīm nav apņēmusies līdz 2050. gadam sasniegt klimata neitralitāti.
  • Polija ir atkarīga no fosilā kurināmā - 74% elektroenerģijas ir ražota no oglēm.
  • Polija paredzēja 2030. gadā no oglēm ražot 60% elektroenerģijas, bet 2040. gadā – 28%.
  • Tagad stratēģija mainīta - līdz 2030. gadam no oglēm plāno ražot 37% līdz 56%, bet 2040. gadā - 11% līdz 28%.
  • Polija plāno investēt 33,6 miljardus eiro atomenerģijā.
  • Valstī pirmā atomelektrostacija varētu sākt darbu 2033. gadā.
  • Vēl 29 miljardus eiro atvēlēs vēja parku izbūvēšanai Baltijas jūrā.
  • Polija grib kopā ar Baltijas valstīm attīstīt vēja enerģijas ieguvi Baltijas jūrā.
  • “Greenpeace” kritizē jauno Polijas stratēģiju kā aizvien nepietiekamu.
  • Polija nesteidzas atteikties no oglēm, jo ogļu ieguvē strādā vairāk nekā 100 000 nodarbināto.
  • Analītiķi: Polijas ogļu ieguves industrija nav konkurētspējīga un ir nerentabla.
  • Vairums ogļu raktuvju  zaudēs konkurences cīņā un būs spiestas izbeigt darbību.

 

Eiropas Savienība (ES) ir nospraudusi “zaļo kursu”, kas citstarp paredz pilnīgu atteikšanos no fosilajiem energoresursiem. Polija ir vienīgā no 27 ES dalībvalstīm, kura nav apņēmusies īstenot bloka izvirzīto mērķi – līdz 2050. gadam sasniegt klimata neitralitāti.

Polija paātrinās pāreju no oglēm uz alternatīviem enerģijas avotiemUldis Ķezberis

Polija ir ārkārtīgi atkarīga no fosilā kurināmā. Aptuveni 74% Polijā patērētās elektroenerģijas ir ražota no oglēm. Tāpēc Varšava pērn ar pārējām ES dalībvalstīm vienojās, ka Polija klimata neitralitāti varēs sasniegt vēlāk.

Iepriekš apstiprinātā Polijas enerģētikas stratēģija paredzēja, ka 2030. gadā no oglēm saražos aptuveni 60% elektroenerģijas, bet 2040. gadā – 28%, raksta ziņu aģentūra “Reuters”.

Ogļu ieguve un kurināšana, lai iegūtu enerģiju, pēdējā laikā ir kļuvusi dārga.

Tas ir saistīts gan ar pieaugošajām kaitīgo izmešu kvotu cenām, gan ar pieprasījuma pēc oglēm samazināšanos.

Tas jūtami kritās laikā, kad Polijā bija spēkā stingri ierobežojumi saistībā ar Covid-19 koronavīrusu, jo valsts patērēja mazāk elektrības. Jūnijā uz vairākām nedēļām slēdza 12 ogļu raktuves, pēc tam kad tur strādājošajiem atklāja inficēšanos ar Covid-19.

Tāpēc Polija bija spiesta veikt izmaiņas savā enerģētikas stratēģijā. Polijas klimata ministrs Mihals Kurtika šonedēļ paziņoja, ka līdz 2030. gadam ar oglēm saražotās elektrības apmērs valstī varētu samazināties robežās no 37% līdz 56%, bet 2040. gadā tie būtu 11% līdz 28%.

Lai samazinātu Polijas atkarību no oglēm, valsts plāno investēt 150 miljardus zlotu jeb 33,6 miljardus eiro atomenerģijā. Valstī pirmā atomelektrostacija varētu sākt darbu 2033. gadā.

Vēl 130 miljardus zlotu jeb 29 miljardus eiro atvēlēs vēja parku izbūvēšanai Baltijas jūrā.

Klimata ministrija lēš, ka atjaunojamo energoresursu un atomenerģijas projektu attīstīšana ļaus radīt 300 tūkstošus darbavietu Polijā.

Ministrs Kurtika paziņojis, ka Polija grib kopā ar Baltijas valstīm attīstīt vēja enerģijas ieguvi Baltijas jūrā.

“Mēs vēlamies būt līderi vēja enerģijas ieguvē Baltijas jūras baseinā,” paziņoja ministrs.

“Tāpēc ir loģiski, ka mēs piedāvājām Baltijas valstīm un Eiropas Komisijai izveidot kopīgu enerģētikas stratēģiju, kuras mērķis būtu visizdevīgākajā veidā izmantot potenciālo enerģiju no Baltijas jūras. Baltijas valstis bija ļoti atsaucīgas, tāpēc septembra beigās es tikšos ar saviem baltiešu kolēģiem, lai parakstītu kopīgu deklarāciju par turpmāko sadarbību šajā jautājumā. Mēs apzināmies, ka tas būs milzīgs izaicinājums, bet vienlaikus arī milzīga iespēja Baltijas jūras valstīm,” Kurtika sacīja Polijas Radio.

Latvija un Igaunija šovasar paziņoja par vēlmi piesaistīt ES finansējumu vēja parka vietas izpētei Rīgas jūras līcī.

Starptautiskā vides aizstāvju organizācijas “Greenpeace” kritizē Polijas koriģēto enerģētikas stratēģiju, norādot, ka 2030. gadā tā joprojām lielu daļu no elektrības ražos no oglēm. Polijas plāns arī neparedzot konkrētu laiku, līdz kuram valsts gatavojas pilnībā atteikties no ogļu izmantošanas.

Enerģētikas eksperte Joanna Mackovjaka-Pandera norādīja, ka Polijas milzīgā atkarība no oglēm var atvieglot lēmumu par pāriešanu uz alternatīviem enerģijas avotiem.

“Polija gadiem ieguldīja līdzekļus tikai oglēs, bet joprojām mēs izmantojam ļoti vecas ogļu elektrostacijas. Paradoksāli, bet tagad mēs varam veikt milzu lēcienu, lai ieguldītu modernajās tehnoloģijās. Mums ir jāinvestē jaunā energosistēmā. Kāpēc lai tie nebūtu atjaunojamie energoresursi,” Mackovjaka-Pandera sacīja televīzijas kanālam “Al Jazeera”.

Taču politiķi kavējas paziņot, ka Polija tuvākajās desmitgadēs varētu pavisam atteikties no ogļu izmantošanas enerģijas ražošanā. Tas tāpēc, ka ogļu ieguvē ir nodarbināti vairāk nekā 100 tūkstoši Polijas iedzīvotāju.

Analītiķi gan norāda, ka Polijas ogļu ieguves industrija nav konkurētspējīga un ir nerentabla. Vietējās ogles maksā dārgāk nekā Rietumeiropā un Krievijā iegūtās, tāpēc pēdējos gados ir ievērojami audzis ogļu imports. Tas nozīmē, ka vairums ogļu raktuvju  tuvākajos gados zaudēs konkurences cīņā un būs spiestas izbeigt darbību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti