Par likuma pieņemšanu nobalsoja 450 deputāti, neviens nebalsoja pret un pieci atturējās.
Armijas skaitlisko sastāvu plānots palielināt no tagadējiem 110 000 karavīru līdz 250 000, kā arī atsevišķi izveidot teritoriālās aizsardzības spēkus ar 50 000 karavīru.
Tāpat arī jau no nākamā gada palielinās armijas finansējumu no 2% līdz 3% no iekšzemes kopprodukta.
Gandarījumu par Seima lēmumu paudis Polijas premjerministrs Mateušs Moravcekis, uzsverot, ka šajā sarežģītajā kara laikā Polija rāda piemēru ar solidaritāti un kopējām rūpēm par Polijas un visas Eiropas drošību.
Šī likuma projekts vēl jāizskata parlamenta augšpalātai Senātam, un tam vajadzīgs prezidenta Andžeja Dudas paraksts.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas, bojā iet arī civiliedzīvotāji.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
