Pagājušā gada decembrī Eiropas Komisija deva Polijai divus mēnešus laika, lai ieviestu pasākumus valsts Konstitucionālās tiesas aizsargāšanai. Komisija uzskata, ka vairāku Polijas valdībai lojālu tiesnešu apstiprināšana amatā un līdzšinējās tiesas reformas ir vājinājušas tās neatkarību, radot bažas par likuma varas ievērošanu Polijā. Kopumā Polijas novērošanas procedūras turpinās jau vairāk nekā gadu un tās var novest pat pie balsstiesību atņemšanas Polijai Eiropas Savienības Padomē.
Pagājušās nedēļas nogalē viens no aktīvākajiem Polijas kritiķiem, EK viceprezidents Franss Timmermanss, Minhenes drošības konferences laikā atkārtoti norādīja, ka Polijai ir pienākums ievērot savas saistības, kas ir kopīgas visām Eiropas Savienības dalībvalstīm:.
''Likuma priekšā visi ir vienlīdzīgi. Un šis likums tika pieņemts Eiropas līmenī un ir jāievieš dalībvalstīs. Likuma vara nosaka, ka valdības neiejaucas tieslietu sistēmā, neierobežo tiesnešus, viņiem pieņemot lēmumus. Tiesnešiem ir jābūt iespējai tiešā veidā piekļūt Eiropas tiesai. Ne jau tāpēc, ka tās ir katra pilsoņa tiesības, bet gan tāpēc, ka uz šiem pamatiem darbojas arī mūsu iekšējais tirgus. Katram tirgus dalībniekam ir jābūt pieejai neatkarīgam tiesnesim, kurš nedarbojas pēc valdības noteiktām instrukcijām. Šis ir Eiropas Savienības pamatprincips. Likums ir pamatā visam – nevis vara, nevis politika, bet līgumi un likums.''
Franss Timmermanss atgādinājis, ka arī Venēcijas Komisija savulaik ir atzinusi, ka Polijas Konstitucionālās tiesas reformēšanā ir pieļauti starptautisko normu pārkāpumi.
Iesaistoties asā vārdu apmaiņā ar Timmermansu, Polijas ārlietu ministrs Vitolds Vaščikovskis gan šo kritiku noraidīja:
''Lūdzu, ļaujiet mums ievērot pašiem savu konstitūciju, nevis jūsu vīziju par mūsu konstitūciju. Runājot par Venēcijas Komisijas spriedumu – tajā bija tikai ieteikums. Šajā ieteikumā bija norādīts – jums Polijā ir politisks strīds, atrisiniet to ar politiskiem instrumentiem. Nevis ar ārvalstu organizāciju iejaukšanos.''
Tikai dažas dienas vēlāk Polijas puse paziņoja, ka tās strīds ar Eiropas Savienību par likuma varas ievērošanu ir slēgts. Nedēļas sākumā Eiropas Komisijai nosūtītā vēstulē Polijas Ārlietu ministrija norādījusi, ka tās darbības pilnībā atbilst Eiropas standartiem. Pēc Polijas ārlietu ministra Vitolda Vaščikovska vārdiem, Briselei ir visaptveroši izskaidrots, kas tieši ir paveikts Polijā un kā ir ieviestas dzīvē ar Konstitucionālo tiesu saistītās reformas.
Komentējot saņemto Polijas skaidrojumu, EK viceprezidents Valdis Dombrovskis norādīja, ka būs nepieciešams laiks saņemto dokumentu izvērtēšanai.
''Mēs gribam uzsvērt, ka likuma varai ir ārkārtīgi liela nozīme, taču tā ir jānodala no vienkāršas valdīšanas ar likumu. Eiropas Savienībai šis ir fundamentāls jautājums, un tas ir atspoguļots Eiropas Savienības līguma otrajā punktā. Tā kā mēs tikai tagad esam saņēmuši Polijas skaidrojumus, mums būs nepieciešams laiks, lai veiktu detalizētu analīzi un sniegtu atbildi par turpmākajiem soļiem,'' sacīja Dombrovskis.
Tikmēr interneta izdevums ''EUObserver'' ziņo, ka EK ir sākusi aptaujāt dalībvalstis, lai noskaidrotu, vai tai ir pietiekami liels atbalsts disciplināro procedūru uzsākšanai pret Poliju. Iepriekš Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kura valsts pati ir kritizēta par likuma varas pārkāpumiem, jau ir paziņojis, ka vēršanos pret Poliju bloķēs. Tieši tāpēc eksperti prognozē, ka nekādas soda sankcijas pret Poliju tā arī var netikt ieviestas.
