Polija uzskata, ka Eiropas Komisijas priekšlikums pagarināt gan patvēruma meklētāju reģistrācijas, gan pieteikumu izskatīšanas laiku nav tā palīdzība un atbalsts, kas Polijai vajadzīgs. Polijas vēstnieks Eiropas Savienībā (ES) Andžejs Sadoss izteicies, ka atbildei uz Baltkrievijas veikto hibrīduzbrukumu bija jābūt migrantu patvēruma pieteikumu procedūras apturēšanai, nevis pagarināšanai.
Viņš arī uzskata, ka tas novedīs pie Polijas, Lietuvas un Latvijas “pārmērīgas noslogošanas”, izskatot šos pieteikumus.
Solis uz priekšu, bet pārāk mazs
Eiropas Patvēruma atbalsta birojs gan ir solījies palīdzēt gan Polijai, gan Latvijai un Lietuvai. Palīdzība ietvertu pieteikumu reģistrāciju un apstrādi, uzņemšanas pārvaldības atbalstu.
Lietuva gan nav tik kategoriska kā Polija attiecībā uz šiem EK priekšlikumiem – Lietuvas prezidenta padomniece Asta Skaisgirīte izteikusies, ka šie priekšlikumi nav slikti, bet ir nepietiekami. Tas esot solis uz priekšu, bet Lietuva vēlētos lielāku ES institūciju iesaisti krīzes pārvaldībā.
Arī Latvijas vēstniece Eiropas Savienībā Lelde Līce-Līcīte atzina, ka Latvijas pozīcija ir tuvāka Lietuvas nostājai – šis ir pareizs risinājums, bet ar to šādā krīzes situācijā nav pietiekami, ir jāturpina izmaiņas arī citos tiesību aktos, bet tas, protams, prasa laiku.
Polija varētu repatriēt migrantus uz Irāku piespiedu kārtā
EK priekšlikumi saskārušies ar kritiku arī no citas puses un pavisam citu iemeslu dēļ – tie ir saniknojuši humānās palīdzības organizācijas un kreisās partijas. Viņi uzskata, ka Eiropas Komisija ir vienkārši pakļāvusies Polijai un citiem migrācijas stingrās līnijas piekritējiem.
Cilvēktiesību organizācijas “Amnesty International” ģenerālsektretāre norādīja – nav runa par lielu krīzi, bet par dažiem tūkstošiem migrantu, un pēdējos gados uzbūvētā likuma varas infrastruktūra tiekot sagrauta gabalu pa gabaliņam.
Pēc EK datiem – apmēram 8000 migrantu, kas ieradušies no Baltkrievijas, atrodas Polijā, Lietuvā un Latvijā, bet apmēram 10 000 jau sasnieguši Vāciju. Baltkrievijā vēl atrodoties ap 7000 migrantu (saskaņā ar ANO aģentūras datiem) un 2000 nosūtīti atpakaļ uz Irāku. Neoficiāli zināms, ka tiekot apsvērta arī iespēja migrantus repatriēt uz Irāku piespiedu kārtā, nevis brīvprātīgi.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.
Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.
Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.
8. novembrī liela migrantu grupa sapulcējās pie Baltkrievijas robežas ar Poliju, mēģinot iekļūt Eiropas Savienības teritorijā, bet Polija atsakās ielaist šos cilvēkus, jo uzskata, ka viņi ir nevis bēgļi, bet gan "tūristi", kas brīvprātīgi ieradušies Baltkrievijā.
Latvijas valdība no 11. augusta izsludinājusi ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju, vēlāk to pagarināja līdz 10. februārim. Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi.
