Reaģējot uz migrantu krīzi, Polija bija noteikusi ierobežojumu zonu trīs kilometru attālumā no robežas, kur bija aizliegts uzturēties nepiederošām personām: migrantiem, palīdzības organizāciju darbiniekiem un žurnālistiem, vēsta ziņu aģentūra “AFP”.
Šie ierobežojumi izraisīja žurnālistu neapmierinātību, jo apgrūtināja iespējas atspoguļot situāciju pie robežas ar Baltkrieviju.
Polijas iekšlietu ministrs Mariušs Kamiņskis tagad paziņojis, ka ierobežojumu zona tiks atcelta no 1. jūlija.
1 lipca przestanie obowiązywać rozporządzenie MSWiA o czasowym zakazie przebywania w 183 miejscowościach na obszarze przygranicznym województw podlaskiego i lubelskiego
— Mariusz Kamiński (@Kaminski_M_) June 9, 2022
Jednocześnie wojewoda podlaski wprowadzi zakaz przebywania w odległości 200 metrów od linii granicy państwowej
Paredzams, ka tās vietā būs daudz šaurāka 200 metru zona, kurā nevarēs uzturēties nepiederošas personas.
Polijas amatpersonas norāda, ka ierobežojumus varēs mīkstināt, jo sekmīgi notiek robežas žoga būvēšana gar Baltkrievijas robežu.
Paredzams, ka piecus metrus augstais žogs, kas aprīkots ar novērošanas kamerām un kustību sensoriem, tiks izveidots 186 km garumā. Projekta izmaksas ir 353 miljoni eiro.
Polija pagājušogad kategoriski atteicās ielaist valstī migrantus, pārsvarā no Tuvo Austrumu valstīm, kurus Baltkrievijas vadoņa Aleksandra Lukašenko režīms izmantoja hibrīdkara nolūkiem, atvilinot uz Baltkrieviju un mēģinot nelegāli iesūtīt Eiropas Savienības teritorijā.
Pavisam cita bijusi Polijas attieksme pret Ukrainas kara bēgļiem. Kopš karadarbības sākuma Polijas robežu šķērsojuši jau gandrīz četri miljoni Ukrainas bēgļu (daļa no viņiem devušies uz citām Eiropas valstīm vai atgriezušies Ukrainā).
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.
Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.
Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.
