Protams, vairumam pilsētnieku, kas dzīvo daudzdzīvokļu namos un bauda centrālapkures nodrošinātās ērtības, šis priekšlikums nederēs, bet amatpersonas norāda, ka to varētu izmantot lauku un mazpilsētu iedzīvotāji, kuru mājas nav pieslēgtas centralizētām apkures sistēmām.
Polijas klimata un enerģētikas ministra vietnieks Edvards Siarka vēsta, ka cilvēkiem ir iespēja valsts mežos ievākt kritušo koksni.
Pēdējā laikā līdz ar malkas cenu kāpumu interese par šo iespēju esot strauji augusi.
“Polijas valsts mežu” pārstāvis Mihals Gžovskis skaidro, ka pirms došanās uz mežu, lai ievāktu malku, nepieciešams saņemt mežsarga atļauju. To varot izdarīt arī pa telefonu.
Malkas vācēji nedrīkst zāģēt augošus kokus, tikai savākt jau uz zemes nokritušos. Tāpat noteikts, ka vācējiem ir atļauts savākt salīdzinoši nelielus zarus, kuru diametrs nepārsniedz septiņus centimetrus.
Dabas pētnieki gan norāda, ka tagad jau ir par vēlu ievākt malku nākamajai apkures sezonai, jo kritušos kokos, kas savākti no zemes, ir augsts mitrums, tādēļ tie slikti degtu un piesārņotu dūmvadu.
Daudzi poļi uz valdības priekšlikumu reaģējuši ar asu kritiku un dažādiem jokiem. Opozīcijas politiķi norāda, ka valdošā partija “Likums un taisnīgums” ar savu politiku ir veicinājusi inflācijas pieaugumu.
“Mums visiem nāksies vākt zarus, jo izskatās, ka tāda ir partijas “Likums un taisnīgums” jaunākā ideja nabadzības novēršanai Polijā,” ironizē opozīcijas līderis Donalds Tusks.
Kopš sākās karš Ukrainā, apsīcis koksnes imports no Krievijas un Baltkrievijas. Tas veicināja strauju malkas cenu kāpumu Polijas tirgū. Izsolēs koksnes cena sasniedz 500 zlotu (109 eiro) par kubikmetru, bet augstvērtīga priedes koksne tiek tirgota jau par 1000 zlotu (218 eiro) par kubikmetru.
