Polija iebilst pret Putina apgalvojumiem par tās solidarizēšanos ar Hitleru

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Polijas Ārlietu ministrija piektdien izsauca Krievijas vēstnieku, lai izteiktu "stingrus iebildumus" pret Krievijas prezidenta Vladimira Putina "vēsturiskām insinuācijām", kurās Putins apsūdzējis pirmskara Poliju antisemītismā un solidaritātē ar Ādolfu Hitleru.

Tikšanās ar Krievijas vēstnieku Polijā Sergeju Andrejevu notika laikā, kad starp abām valstīm ir pastiprinājies saspīlējums un Polija paudusi satraukumu par Krievijas militāro avantūrismu un imperiālisma tendencēm.

Polija izteica "stingrus iebildumus pret vēsturiskajām insinuācijām, kuras pēdējo dienu laikā izteikušas Krievijas augstākās varas iestādes", Polijas ārlietu ministra vietnieks Marcins Pžidačs pavēstīja ziņu aģentūrai PAP.

Ar šīm insinuācijām bija domāti Putina izteikumi Krievijas Aizsardzības ministrijā, kad Putins otrdien apgalvoja, ka Polijas vēstnieks Vācijā pirms Otrā pasaules kara esot solījis uzcelt Hitlera statuju Varšavā par fīrera solījumu nosūtīt ebrejus uz Āfriku.

"Nelietis, antisemītiska cūka, citādi to nevar nosaukt," sacīja Putins, atsaucoties uz šī vēstnieka dienasgrāmatu. "Viņš pauda pilnīgu solidaritāti ar Hitleru savos antisemītiskajos uzskatos."

Putins pirms tam decembrī vainoja rietumvalstis un Poliju par Otrā pasaules kara izcelšanos, norādot uz dažādiem līgumiem, kas bija noslēgti ar nacistisko Vāciju pirms šī kara sākuma 1939. gadā.

Polijas Ārlietu ministrija piektdien uzsvēra, ka "Polija bija pirmā valsts, kas 1939. gada septembrī iesaistījās bruņotā pretestībā pret Vācijas armiju, kuru atbalstīja Padomju Savienība".

"Vācijas agresijas un iznīcinošās rīcības iznākums bija aptuveni sešu miljonu Polijas pilsoņu noslepkavošana, ieskaitot trīs miljonus ebreju," paziņoja Ārlietu ministrija.

Tā piebilda, ka Krievija "mēģina samazināt Padomju Savienības dalīto atbildību par miera sagraušanu Eiropā. Padomju Savienība no 1939. līdz 1941. gadam bija Ādolfa Hitlera Vācijas sabiedrotā".

Pirms Vācijas iebrukuma Polijā 1939. gada 1. septembrī, ar ko sākās Otrais pasaules karš, Padomju Savienība un Vācija bēdīgi slavenā Molotova-Ribentropa pakta slepenā pielikumā vienojās par Austrumeiropas sadalīšanu. 

Padomju Savienība 1939. gada 17. septembrī uzbruka Polijai, kas tobrīd karoja pret Vāciju, un okupēja lielu daļu Polijas teritorijas. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti