Polijas Eiropas lietu ministrs paziņoja, ka Krievijas plāni nav tikai enerģētikas jautājums, un Austrumeiropā gāzes tirdzniecībai ir stratēģiska nozīme. No jaunā gāzes vada iegūtā peļņa var nonākt Krievijas budžetā un tikt iztērēta militārām vajadzībām.
Viņš arī vērsa uzmanību uz to, ka Maskavas monopols gāzes piegādēm Eiropas Savienībai var pārkāpt bloka konkurences noteikumus. Polija cer, ka Eiropas Komisija izpildīs savas saistības attiecībā uz šo jautājumu.
Krievijas valsts uzņēmums “Gazprom” vienošanos ar vairākām Rietumeiropas kompānijām par cauruļvada otrās kārtas būvi parakstīja septembra sākumā. Tā jauda būs 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā.
Jau ziņots, ka Eiropas politiķiem pieaug bažas par Krievijas un vairāku Eiropas energokompāniju iecerētā „Nord Stream 2” gāzes cauruļvada būvniecību, un nesen izskanējušajā Eiropas Parlamenta diskusijā izskanējuši aicinājumi likt lietā politiskus un juridiskus ieročus, lai projektu apturētu.
Eiropas Komisija līdz šim ir ieņēmusi piesardzīgu nostāju pret projektu, nesolot to apturēt, bet uzsverot, ka stingri uzraudzīs to, lai projekts pilnībā atbilstu visām Eiropas Savienības normām. Pēc komisijas domām, projekta lietderība tomēr kopumā ir apšaubāma, jo pat esošā gāzes cauruļvadu infrastruktūra no Krievijas uz Eiropu tiek izmantota tikai ar 50% jaudu.
