Otrā pasaules kara sākums ceturtdien tika atzīmēts ar piemiņas pasākumu Polijas ziemeļos, netālu no Gdaņskas, kur Polijas un Ukrainas prezidenti vilka paralēles ar Krievijas uzbrukumu Ukrainai un norādīja uz imperiālisma ideoloģijas bīstamību.
1939. gada 1. septembrī Polijai uzbruka nacistiskā Vācija, savukārt 17. septembrī saskaņā ar Staļina un Hitlera panākto vienošanos par Eiropas sadalīšanu Polijā iebruka arī Padomju Savienības karaspēks. Iebrukums beidzās oktobra sākumā, kad Vācija un Padomju Savienība sadalīja un anektēja visu Poliju.
Abu okupāciju laikā Polijas pilsoņi cieta milzīgus cilvēku zaudējumus – aptuveni 5,6 miljoni Polijas pilsoņu gāja bojā vācu okupācijas rezultātā un aptuveni 150 000 miruši padomju okupācijas rezultātā.
Pieminot to dienu notikumus, Polijas prezidents Andžejs Duda aicināja visus sabiedrotos un visu pasauli palīdzēt Ukrainai un apturēt "Krievijas imperiālismu".
"Šodien mēs aicinām visus mūsu sabiedrotos un visu pasauli palīdzēt Ukrainai un apturēt Krievijas imperiālismu.
Kā ir teicis Krievijā bojā gājušais mūsu prezidents Lehs Kačinskis: no imperiālisma nevajag baidīties! Neatkāpieties, kad saskaraties ar imperiālismu – imperiālisma un neoimperiālisma fantāzijām ir apņēmīgi jāpretojas! Tas šodien ir vissvarīgākais uzdevums visai pasaulei," uzsver Duda.
Arī Ukrainas prezidents Zelenskis, uzrunājot poļus, salīdzināja nacistus un viņu sākto karu ar Kremļa režīmu un iebrukumu Ukrainā, uzsverot, ka abas – gan Hitlera, gan Putina ideoloģija – balstās naidā un savu teritoriju paplašināšanā ar vardarbības palīdzību.
"Un nebūs tādas ukraiņu, poļu, eiropiešu vai vispār cilvēku paaudzes, kas aizmirsīs, ko atnesa nacisms un par ko nacistu bendes tika saukti pie atbildības," teica Zelenskis.
"Cilvēki ticēja, ka būs iespējams izvairīties no šo briesmīgo noziegumu atkārtošanās un tik nežēlīgā kara. Bet atkal nāca tāds rīts – 2022. gada 24. februārī bumbas un raķetes skāra mierīgās pilsētas. Atkal naida ideoloģija mēģina ieņemt vietu Eiropā ar masu slepkavībām un teroru."
Polija tikmēr ir nākusi klajā ar jaunu kara reparāciju pieprasījumu Vācijai – 6,2 triljonu zlotu apmērā, kas ir apmēram 1,3 triljoni eiro.
Šis jaunais Polijas aprēķins par Otrajā pasaules karā nodarītajiem zaudējumiem pārsniedz valdošās partijas "Likums un taisnīgums" pirms trim gadiem sarēķināto – toreiz bija 850 miljardi dolāru.
Šī partija jau vairākas reizes ir runājusi par kompensāciju no Vācijas, taču Polija to oficiāli nav pieprasījusi. Tagad tiek solīts, ka prasība būs oficiāla, tajā pašā laikā Polija īsti necer uz Vācijas atsaucību.
"Par tādām lietām ir jācīnās, dažreiz jācīnās daudzu gadu garumā. Mēs nesolām, ka būs ātri panākumi, mēs tikai sakām, ka Polijas pienākums ir novērst zināmu robu mūsu kā suverēnas valsts darbībā – mēs pieprasām to, kas jau sen bija jāpieprasa," pavēstīja Polijas valdošās partijas "Likums un taisnīgums" līderis Jaroslavs Kačiņskis.
Vācija jau iepriekš paziņojusi, ka visas ar Otro pasaules karu saistītās finansiālās prasības ir nokārtotas.
1953. gadā Polijas toreizējā komunistiskā vadība atteicās no visām pretenzijām uz kara reparācijām, pakļaujoties Padomju Savienības spiedienam, kura vēlējās, lai Austrumvācija būtu brīva no jebkādām saistībām. Polijas valdošā partija "Likums un taisnīgums" uzstāj, ka šī vienošanās nav spēkā.
Šai partijai ir visai saspīlētas attiecības ar Vāciju, un analītiķi uzskata, kas tas tiek dažbrīd darīts speciāli, lai mobilizētu savus vēlētājus. Varšava arī ļoti aktīvi kritizēja Berlīni par Vācijas atkarību no Krievijas gāzes un kavēšanos ar palīdzības sniegšanu Ukrainai.
Inflācijas un ekonomisko problēmu dēļ pēdējā laikā partijas "Likums un taisnīgums" reitingi ir pasliktinājušies, lai arī tai joprojām ir pārsvars pār opozīcijā esošo Pilsonisko platformu.
