Polijā kopš 2015. gada pie varas ir nacionālkonservatīvā partija “Likums un taisnīgums” (PiS). Valdošajai partijai ir ciešas saites ar valstī ietekmīgo katoļu baznīcu, tāpēc tā par vienu no saviem virsuzdevumiem ir pasludinājusi “kristīgo un ģimenes vērtību” aizstāvību.
Valdošie politiķi un baznīcas vadītāji par apdraudējumu šīm vērtībām uzskata arī tā dēvēto Stambulas konvenciju. Tas ir Eiropas Padomes 2011. gadā pieņemts dokuments par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu.
Konvencijas nolūks ir mudināt valstis darīt visu iespējamo, lai aizsargātu ikviena, īpaši sieviešu, tiesības uz dzīvi bez vardarbības gan sabiedriskajā, gan privātajā dzīvē.
Polija ratificēja konvenciju 2015.gadā, kad partija “Likums un taisnīgums” pie varas vēl nebija nomainījusi centrisko partiju “Pilsoniskā platforma”.
“Likums un taisnīgums” uzskata, ka Stambulas konvencija neciena reliģiju un uzspiež liberālo vērtību mācīšanu skolās. Pēc nākšanas pie varas konservatīvais spēks paziņoja, ka Polija izstāsies no konvencijas, bet līdz šim šādu soli nespēra.
Taču vakar Polijas tieslietu ministrs Zbigņevs Zjobro paziņoja, ka viņš pirmdien vērsīsies Darba un ģimenes lietu ministrijā ar prasību uzsākt procedūru, lai izstātos no Stambulas konvencijas. Ministrs sacīja, ka konvencija satur “ideoloģiskus elementus”, kas esot kaitīgi Polijas sabiedrībai.
Zjobro vietnieks Marcins Romanovskis nedēļas sākumā sacīja, ka Polijai pēc iespējas ātrāk vajadzētu izstāties no Stambulas konvencijas. Viņš apgalvoja, ka šajā dokumentā reliģiju uzlūkojot kā cēloni vardarbībai pret sievietēm.
Piektdien galvaspilsētā Varšavā un vēl vairākās Polijas pilsētās desmitiem tūkstošiem cilvēku izgāja ielās, lai protestētu pret valdības plāniem izstāties no Stambulas konvencijas. Protestu organizatori uzskata, ka, izstājoties no konvencijas, “Likums un taisnīgums” sekmēs vardarbību pret sievietēm.
Eiropas Padomes ģenerālsekretāre Marija Pejčinoviča-Buriča šodien izplatītā paziņojumā norāda, ka Polijas lēmums izstāties no Stambulas konvencijas esot satraucošs. Viņa norāda, ka Polijas izstāšanās no konvencijas būtu solis atpakaļ sieviešu aizsardzībai pret vardarbību Eiropā.
Polijas nacionālkonservatīvā valdība iepriekš izpelnījusies sieviešu tiesību aizstāvju kritiku arī par mēģinājumiem ieviest gandrīz pilnīgu abortu aizliegumu.
Martā Eiropas Komisija nāca klajā ar jaunu dzimumu līdztiesības stratēģiju nākamajiem pieciem gadiem. Stratēģijas prioritāte ir panākt, ka Stambulas konvenciju ratificē tās Eiropas Savienības dalībvalstis, kas to vēl nav izdarījušas. To vidū ir Latvija, Lietuva, Čehija, Ungārija, Slovākija un Bulgārija.
Latvija Stambulas konvenciju parakstīja 2016. gadā, bet Saeima līdz šim to nav ratificējusi. Partiju apvienības “Jaunā Vienotība” Saeimas frakcijas deputāti ar partiju apvienības “Attīstībai/Par!” atbalstu ir lūguši Satversmes tiesu izvērtēt konvencijas atbilstību Latvijas pamatlikumam. Deputāti uzskata, ka bez Satversmes tiesas iesaistes varētu būt apgrūtināta lemšana par konvencijas ratifikāciju Saeimā.
Pasaules Veselības organizācija paziņojusi, ka Eiropā šogad ir ievērojami pieaugusi vardarbība ģimenēs. Tas notiek laikā, kad miljoniem eiropiešu bija spiesti ilgstoši uzturēties mājās, lai ierobežotu koronavīrusa izplatīšanos.
