Eksperti norāda, ka joprojām ir vairāki iemesli, lai nogaidītu, tiesa gan, apzinoties, ka šo soli agri vai vēlu nāksies spert. Ceturtdien Polijas pilsētā Sopotā norisinās plaša starptautiska konference, kurā uzmanība pievērsta dažādiem Eiropas mēroga finanšu un ekonomikas jautājumiem, tajā skaitā arī Polijas ceļam uz eiro.
Trešdien Polijas parlaments uzticības balsojumā apstiprināja jauno konservatīvās Evas Kopačas vadīto valdību, kurai, kā jau iepriekš uzsvēris Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis, būs uzdevums vadīt debates par Polijas pievienošanos eirozonai, jo Polija pirms desmit gadiem, kļūdama par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, ir apņēmusies to īstenot.
Jaunieceltā premjerministre gan ir norādījusi, ka Polijai nepieciešama stiprāka eirozona un stabilitāte pašas ekonomikā, pirms tā pievienojas Eiropas vienotās valūtas zonai.
Taču šīs debates gaida un šīs debates jau notiek, lielākoties biznesa un politiķu sarunās. Arī ceturtdien Sopotā, starptautiskajā Eiropas ideju forumā, kas tiek uzskatīts par valstī otro lielāko un nozīmīgāko biznesa un viedokļu līderu sanāksmi, Polijas dalībai eirozonā ir veltīta viena diskusiju sadaļa.
Paši uzņēmēji un domnīcu pārstāvji saka, ka Polija vēl īsti nav gatava pieņemt eiro ideju, un tam ir vairāki iemesli – Polija objektīvi neizpilda visus kritērijus, kas nepieciešami, lai varētu pievienoties eirozonai. Ekonomisti norāda, ka joprojām ir pārāk augsts budžeta deficīts, tas ir lielāks par trim procentiem, kā to prasa ES. Polijas zlots joprojām nav piesaistīts eiro grozam un Polija jūtot, ka arī ārējie faktori nav tik draudzīgi valūtas maiņai.
Polija kopumā ir viena no tām ļoti retajām ES dalībvalstīm, kas pārdzīvoja smago ES krīzi bez lejupslīdes, tās ekonomika noturējās stabila un pat ar izaugsmi. Tajā pašā laikā ekonomisti arī norāda, ka patlaban ir jūtams šī uzrāviena neliels kritums, un Polija ļoti rūpīgi plāno, kā un kur ieguldīt ES līdzekļus, un saprotams, ka pretēji iepriekšējiem gadiem, Polijas atbildīgās iestādes plāno vairāk Eiropas līdzekļu iepludināt nevis jaunos ceļos, dzelzceļos un lidostās, proti, infrastruktūrā, bet gan inovācijās un jaunu darba vietu radīšanā.
Eksperti arī norāda, ka Polijai lēmums par pievienošanos eirozonai būs neizbēgams, jo to paredz pievienošanās līgums ES.
Polijas žurnālisti saka, ka šobrīd Polija piedzīvo joprojām augstu eirooptimisma uzplaukumu, jo valstī „par” Eiropas Savienību ir aptuveni puse iedzīvotāju, daži pat saka, ka 80%. Un būtiska ietekme tam ir vairākiem faktoriem. Piemēram, Polija bija viena no ļoti retajām ES dalībvalstīm, kas, dalot Eiropas septiņu gadu budžetu, nevis zaudēja daļu naudas vai palika tajās pašās naudas maka robežās, bet gluži pretēji, ieguva finansējumu klāt, un tas tiek uzskatīts par lielu Polijas diplomātisko sasniegumu.
Pirms neilga laika Polijas nu jau bijušais premjerministrs Donalds Tusks tika izraudzīts ES Padomes priekšsēdētāja amatam, kas Polijā uztverts ar milzīgu lepnumu. To šajās dienās Sopotā tiešām apstiprina gan paši iedzīvotāji, gan par to joprojām runā dažādi biznesa vides žurnāli, kuros Tuska fotogrāfija ir uz pirmā vāka.
Polija arī būs arī nākamā saimniece NATO samitam, kā arī te izvietos NATO ātrās reaģēšanas spēku komandpunktu. Tas viss, par ko, protams, stāsta mediji un nekautrējas izmantot arī politiķi, rada īpašu atmosfēru arī sabiedrībā.
