Polija būvēs kanālu, apejot Krieviju

Polija nolēmusi pielikt punktu situācijai, kad vienu no Polijas svarīgākajām izejām uz jūru un kuģu satiksmi kontrolē Krievija. Jau nākamgad poļi sāks kanāla būvi pāri tā sauktajai Baltijas jeb Vislas zemes strēlei, tādējādi apejot Krievijas ūdeņus.

Ideja par to, ka Polijai ir svarīgi saviem kuģiem, kas virzās cauri Vislas līcim, izveidot taisnāku ceļu uz Baltijas jūru, nebūt nav jauna. Šādas ieceres esot apspriestas pat pirms vairākiem gadsimtiem. Taču patlaban šī plāna īstenošanā Polija ir tikusi tālāk nekā jebkad agrāk.

Līdz šim jebkāda veida jūras satiksme vidēja vai liela izmēra kuģiem no Polijai piederošās Elblongas ostas uz Baltijas jūru ir iespējama tikai gar zemes strēles ziemeļu galu pie Baltijskas. Tātad – caur ūdeņiem, ko pilnībā kontrolē Krievija.

Kanālu iecerēts būvēt tur, kur Vislas līci no Baltijas jūras atdala nepilnu pusotru kilometru šaura zemes strēle. Būves izmaksas lēš ap 210 miljoniem eiro, Polijas valdošie politiķi tās vērtē kā salīdzinoši nelielas iepretim rezultātam, ko Polijas valsts no tā cer iegūt.  

Jo - ir “nepieņemami, ka daļa no NATO un ES austrumu robežas atrodas 100% Krievijas kontrolē,” tā uzskata Polijas jūras lietu ministrs Mareks Grobarčiks.

“Sadarbība ar mūsu partneri – ar Krieviju - gadu gaitā ir bijuši ļoti, ļoti sarežģīta. It īpaši attiecībā uz šo jūras šaurumu. Tādēļ mēs esam nolēmuši izveidot šo jauno ceļu – cauri zemes strēlei. Vispirms - tā būs iespēja šim reģionam attīstīties. Jo patlaban viss tiek bloķēts. Tas dažkārt rada lielus sarežģījumus. It īpaši uzņēmējiem. Jo biznesā ir jārēķinās ar laika ierobežojumiem, un tie šobrīd ir atkarīgi no Krievijas vēlmes sadarboties.  Un otrkārt – kanāla izbūve likvidēs problēmu un būs lielākas garantijas drošībai. Tāpēc ka patlaban viss tiek kontrolēts no Krievijas Federācijas,” skaidro Grobarčiks.

Turpmāk vēl paļauties uz Krievijas labvēlību jūras ceļa izmantošanā būtu liels naivums –

atzīst viens no Polijā pazīstamiem drošības politikas ekspertiem Pržemislavs Žuravskis vel Grajevskis.

“Krievija vēl 1945. gada līgumā bija uzņēmusies pienākumu saglabāt un turēt atvērtu ceļu pāri Pilavas jūras šaurumam uz poļu ostām Vislas līcī. Bet vispirms PSRS un tad arī Krievija pārkāpa līgumu un nogrieza šos jūras ceļus. Krievija rīkojās atbilstoši savām politiskajām vajadzībām. Grūtākie laiki bija starp 2003. un 2009.gadu, kad  Krievija trīs reizes vienkārši aizvēra ceļu poļu un ārvalstu kuģiem, kas, protams, bija smags trieciens ostām.

Lai gan pēdējā laikā incidentu ar atļauju saņemšanu no Krievijas neesot bijis, tomēr poļus neapmierina pats fakts, ka jāpazemojas, atļaujas lūdzot. Un vispār - ir labs pilnīgi viss, kas vien padara mūs neatkarīgākus no Krievijas

– uzskata Polijas sabiedriskās televīzijas žurnālists Jakubs Šviderskis.

“Krievi mums neatļauj izmantot šo jūras daļu formālā ziņā. Tas nozīmē, ka nav gluži tā, ka viņi lietotu ieročus vai ka viņi šautu pa Polijas kuģiem, Tomēr mūsu kuģiem katru reizi ir jālūdz Krievijai atļauja, ka tie drīkst izmantot šos ūdeņus,” saka Šviderskis.

Viņaprāt – ne tikai Polija, bet visa Eiropa justos drošāk, ja caur Poliju taptu vēl viens jūras ceļš. “Kaļiņingradā  - tur ir izvietota Krievijas armijas Baltijas flote un, raugoties uz Kaļiņingradas apkārtni, tur Krievijai ir lielāka armija nekā mums visā Polijā,” piebilst Šviderskis un turpina: “Mums Elblongā  - tur ir ASV armijas bāze, kas patlaban tiek attīstīta. Un brīva izeja kuģiem uz Elblongu un uz Vislas līci –  tas mums ir arī ļoti svarīgi ģeopolitiskā ziņā. Jo - kā zināms, 2.pasaules karš sākās šajā pašā vietā – un Gdaņska un Kaļiņingrada jeb Kēnigsberga ir ģeopolitiski ļoti nozīmīgas vietas pasaulē. Mēs te esam kā Eiropas pussala pret visu Eirāzijas kontinentu,” viņš norāda.

“Tas ir saprātīgi pieņemams, ka amerikāņi ir šeit, Polijā. Mēs domājam, ka, pateicoties viņiem, pateicoties tam, ka amerikāņu karavīri ir te, 1933.gada un 1945.gada situācijas varbūt vairs neatkārtosies, ka tas laiks ir pagājis. Mēs ar to esam apmierināti. Bet mēs zinām, ka mēs varam aizstāvēt sevi arī paši. Tas ir galvenais mērķis Polijas stratēģijā,” saka Šviderskis.

Katrā ziņā Polijas varas politiķu izteikumos skan divējāda apņēmība - gan samazināt atkarību no Krievijas kā neprognozējama kaimiņa, gan arī parādīt Polijas spēku. Kā uzskata Polijas valdošās partijas “Likums un taisnīgums” līderis Jaroslavs Kačiņskis – “ar šā kanāla būvi mēs nodemonstrēsim, ka esam suverēna valsts”.

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti