"Mēs lēšam, ka [diktatora Aleksandra] Lukašenko režīms aptuveni 3000 migrantu nosūtījis atpakaļ uz Irāku un Sīriju, taču ievērojami lielāks skaits, apmēram 7000, joprojām atrodas Baltkrievijas teritorijā," aģentūrai PAP pavēstījis izlūkdienestu koordinatora preses sekretārs Staņislavs Žarins.
Šobrīd mēģinājumi nelegāli šķērsot Polijas robežu ar Baltkrieviju samazinās, atzinis Žarins, piebilstot, ka tomēr būtu pāragri uzskatīt, ka krīze beigusies.
Baltkrievijas drošības spēki turpina sūtīt uz robežu mazākas migrantu grupas, meklējot vājāk apsargātus sektorus, ko varētu izmantot iekļūšanai ES teritorijā, norādīja Žarins.
Polijas robežsardze otrdien ziņo, ka pēdējo 24 stundu laikā konstatēti 116 mēģinājumi nelegāli šķērsot robežu.
Tikmēr Minskas lidosta vēsta, ka otrdien paredzēts vēl viens repatriācijas lidojums uz Irāku, bet trešdien – uz Sīriju.
Tajā pašā laikā daudzi migranti, kas atrodas pie Polijas robežas, joprojām cerot iekļūt ES un atsakoties atgriezties savās izcelsmes valstīs, apgalvo autoritārā Baltkrievijas režīma oficiozs ziņu aģentūra BELTA.
Lukašenko režīma izvērstā hibrīduzbrukuma ietvaros aizvadīto mēnešu gaitā notikuši centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā no Baltkrievijas nelegāli iesūtīt tūkstošiem migrantu, kuru lielākā daļa kā tūristi ieradušies Baltkrievijā no Irākas.
Savukārt kopš 8. novembra notiek masveidīgi migrantu mēģinājumi no Baltkrievijas puses vardarbīgi ielauzties Polijas teritorijā. Ir arī notikušas migrantu sadursmes ar Polijas robežsargiem, armiju un policiju.
ES apsūdzējusi Minskas režīmu centienos tādējādi atriebties par atbalsta sniegšanu baltkrievu opozīcijai un par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju, reaģējot uz pagājušā gada protestu vardarbīgo apslāpēšanu.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.
Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.
Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.
8. novembrī liela migrantu grupa sapulcējās pie Baltkrievijas robežas ar Poliju, mēģinot iekļūt Eiropas Savienības teritorijā, bet Polija atsakās ielaist šos cilvēkus, jo uzskata, ka viņi ir nevis bēgļi, bet gan "tūristi", kas brīvprātīgi ieradušies Baltkrievijā.
Latvijas valdība no 11. augusta izsludinājusi ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju, vēlāk to pagarināja līdz 10. februārim. Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi.
