Polijas Seims ceturtdienas vakarā atbalstīja likuma izmaiņas, kas paredz izraidīt no valsts Polijas robežu nelikumīgi šķērsojušus ārvalstniekus. Viņiem arī var aizliegt ieceļot valstī uz laiku no sešiem mēnešiem līdz trīs gadiem.
Turklāt likuma grozījumi atļauj amatpersonām neizskatīt robežu nelikumīgi šķērsojušu trešo valstu pilsoņu patvēruma lūgumus, ja vien šīs personas nav ieradušās no valsts, kurās ir apdraudēta viņu dzīvība un brīvība.
Seima deputāti arī deva zaļo gaismu valdības iecerei izbūvēt "pastāvīgu barjeru" uz robežas ar Baltkrieviju, lai samazinātu nelegālo migrāciju no kaimiņvalsts. Barjeras būvniecībai paredzēts atvēlēt 1,6 miljardus zlotu jeb 350 miljonus eiro.
Polijas aizsardzības ministrs Marjušs Blaščaks paziņojis, ka Polija robežbarjeras izbūvē mācīsies no Ungārijas pieredzes. Ungārija 2015. gada migrācijas krīzes laikā uzstādīja vairākus metrus augstu žogu uz robežas ar Serbiju.
Kopš augusta tūkstošiem Tuvo Austrumu un Āfrikas valstu pilsoņi ir mēģinājuši nelikumīgi šķērsot Polijas robežu no Baltkrievijas teritorijas.
Pēdējo nedēļu laikā Varšava uz 400 kilometru garās robežas ar Baltkrieviju ir izvietojusi tūkstošiem karavīru, uzcēlusi dzeloņstiepļu žogu un ieviesusi ārkārtas stāvokli pierobežā, liedzot palīdzības organizāciju darbiniekiem un žurnālistiem iepazīties ar reālo situāciju uz robežas.
Cilvēktiesību organizācijas apsūdz Polijas varasiestādes necilvēcīgā rīcībā pret migrantiem, piespiežot viņus atgriezties Baltkrievijā.
Polijas valdība apgalvo, ka nelegālā migrācija ir viens no elementiem hibrīdkarā, ko Baltkrievijas autoritārais vadītājs Aleksandrs Lukašenko izvērš pret Poliju, Lietuvu un Latviju.
Polijas izlūkdienestu runasvīrs Staņislavs Žarins ceturtdien sacīja, ka esot neapgāžami pierādījumi par Krievijas līdzdalību migrācijas krīzes veicināšanā uz Polijas un Baltkrievijas robežas.