Policija: Ziņa, ka Latvijā ir viena no bīstamākajām satiksmes infrastruktūrām ES, nav pārsteigums

Pagājušajā gadā uz Eiropas Savienības (ES) ceļiem dzīvību zaudēja 26 000 cilvēku, kas ir par gandrīz piektdaļu mazāk nekā 2010.gadā. Latvija ir starp tām ES valstīm, kas uzrāda vienus no sliktākajiem rādītājiem attiecībā uz ceļu infrastruktūru un kājāmgājēju drošību, kas Valsts policiju nepārsteidz. Savukārt Eiropas Komisija secinājusi, ka statistika par bojāgājušajiem ceļu satiksmes negadījumos uzlabojas, taču pārāk lēni. Tā aicina ES dalībvalstis vairāk naudas un rūpju ieguldīt ceļu infrastruktūras sakārtošanā un sabiedrības informēšanā.

Līdz 2020.gadam Eiropas Savienība sev izvirzījusi stratēģisko mērķi - divkārt samazināt bojā gājušo skaitu ceļu satiksmes negadījumos, salīdzinot ar 2010.gadu. Tajā gadā dzīvību uz ceļa zaudēja 31,5 tūkstoš cilvēku. Šādi mērķi bijuši arī iepriekš un tie ir devuši rezultātu. Kopš 2000.gadu sākuma „melnā statistika” krietni uzlabojusies, stāsta Eiropas Savienības transporta komisāre Violeta Bulca:

''Laikā no 2001. līdz 2010.gadam bojā gājušo skaits uz ceļiem ir samazinājies par 43%, un kopš 2010.gada bēdīgā statistika samazinājusies vēl par 17%. Salīdzinot ar jebkuru reģionu pasaulē, Eiropā joprojām ir zemākais mirstības līmenis uz ceļiem, un tas ir sasniegums ar ko mēs varam lepoties.''

Taču pēdējos trīs gados vērojama stagnācija.

Nesen Eiropas Komisija publiskojusi jaunāko statistiku, kas liecina, ka pērn uz Eiropas ceļiem dzīvību zaudējuši 26 000 cilvēku, kas joprojām ir ļoti daudz. Turklāt 135 000 cilvēku satiksmes negadījumos guvuši smagas traumas. Galvenokārt kājāmgājēji un riteņbraucēji.

Tāpēc Eiropas transporta komisāre aicina dalībvalstis aktīvāk risināt šo problēmu:

''Es vēlos, lai savienības dalībvalstis parāda stingrāku politisko apņēmību ceļā uz pārmaiņām. Nepieciešama aktīvāka ceļu drošības politikas īstenošana, sabiedrības izglītošana, ātruma ierobežojumi, drošāka ceļu infrastruktūra, kā arī drošāki transportlīdzekļi. Šie pasākumi var būt dārgi, taču vai mēs varam noteikt cenu zīmi cilvēka dzīvībai?''

Bulca arī piebilda, ka ceļu satiksmes drošība nenozīmē tikai ciparus un procentus, jo aiz katra cipara ir kāda cilvēka stāsts. Latvija kopējā statistikā uzrāda vienus no bēdīgākajiem rezultātiem, ar ceļu satiksmes drošības rādītājiem atpaliekot tikai no Rumānijas un Bulgārijas. Tāpat Latvija ir starp tām trim valstīm, kurās aptuveni trešdaļa bojāgājušo ir tieši kājāmgājēji. Vidēji Eiropas Savienībā tā ir tikai piektdaļa.

Statistika nepārsteidz, tā saka Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis. Arī viņš piekrīt, ka darāmā ceļu sakārtošanā vēl daudz, tāpēc ātras pārmaiņas nav sagaidāmas.

''Sabiedrībā bieži vien nav izpratnes, un viņi [gājēji] nesaprot, ja viņiem šī atstarojošā elementa vai atstarojošās vestes nav, viņi nav redzami uz ceļa. Kamēr sabiedrība nesapratīs, ka tā veste ir vajadzīga viņu drošībai, diemžēl šāda situācija būs. Protams, kamēr arī gājēji netiks atdalīti no kopējās satiksmes, proti, viņiem nebūs iespēja pārvietoties pa ietvēm, mēs to situāciju varam noturēt kaut kādā līmenī, varbūt nedaudz uzlabot, bet tādi kardināli uzlabojumi var būt tikai tad, ja mēs šos te iepriekš minētos aspektus strikti ievērotu," uzskata Krapsis.

Katru gadu kampaņas, kurās gājējiem dala atstarojošās vestes, organizē gan policija, gan Ceļu satiksmes un drošības direkcija, kas nepiekrīt, ka šādām kampaņām nav būtisku rezultātu. Bet problēmas tālākās sekas varētu risināt e-zvana sistēma, kas ieviešama ar 2018.gada martu. Tā paredz, ka auto nelaimes gadījumā, nostrādājot auto gaisa spilveniem, mašīnā iestrādātā tehnoloģija raidīs signālu tuvākajiem glābšanas dienestiem neatkarīgi no valsts, kurā notikusi nelaime.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti