Šonedēļ Polijā bija ieradies Itālijas vicepremjers Mateo Salvini, lai aicinātu Polijas valdošo partiju „Likums un taisnīgums” gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās startēt kopīgā eiroskeptiskā grupā. Izveidojot Itālijas un Polijas asi, būtu iespējams radīt pretsparu pašlaik Eiropas Savienībā valdošajai Francijas un Vācijas ietekmei. Salvini jau ir runājis arī ar Francijas un Nīderlandes galēji labējām partijām, cenšoties arī tās pārliecināt pievienoties jaunajai kustībai. Atsevišķi eksperti uzskata, ka jaunais spēks, ko daudzi jau sauc par anti Eiropas Savienības līgu, varētu iegūt pat līdz 140 vietām jaunajā Eiropas Parlamentā vai pat vairāk.
Latvijas Radio: Itālijas iekšlietu ministrs Mateo Salvini šonedēļ viesojās Polijā, lai tiktos ar šīs valsts valdošās partijas „Likums un taisnīgums” līderi Jaroslavu Kačiņski. Pēc sarunām viņš runāja par jaunu „Eiropas pavasari” Eiropas Savienības attiecībās. Salvini mērķis ir ar anti Eiropas Savienības līgu uzrādīt labus rezultātus Eiroparlamenta vēlēšanās un samazināt Vācijas un Francijas ass ietekmi. Kā šāds ierosinājums izskatās no Polijas puses?
Bartošs Vieļinskis: Problēma ir tāda, ka mūsu valdošajai partijai ir jāizlemj, kurā pusē nostāties. Pašlaik ļoti asi tiek kritizēta Vācija, un pret Vāciju vērsta propaganda sabiedriskajos medijos ir ļoti izteikta. Pat parlamentā ir vairāki politiķi, kuri specializējas Vācijas kritizēšanā. Taču patiesībā Polijas valdība cieši sadarbojas ar Vāciju, jo tā ir valsts, kas diezgan aktīvi aizsargā Poliju no Briseles un citām Eiropas Savienības valstīm, kas kritizē Varšavu par likuma varas pārkāpumiem.
Ja viņi vēlas sadarboties ar Salvini, Lepēnu un visiem šiem populistiskajiem spēkiem, viņi ar Vāciju vairs nevarēs draudzēties.
Tāpēc partijai „Likums un taisnīgums” ir jāizdara gudra izvēle. Es neuzskatu, ka šāda savienība ir Polijas interesēs, jo mums ir svarīga cik vien iespējams integrēta Eiropas Savienība. Kaut vai aizsardzības jomā, jo, piemēram, [Krievijas prezidents Vladimirs] Putina kungs vēlas vājāku un sadrumstalotāku Eiropu, kas nespēj vienoti sadarboties.
Vai, jūsuprāt, Polijas konservatīvajiem un Itālijas populistiem izdosies panākt kādu vienošanos? Pēdējā laikā daudz tiek runāts, ka attieksme pret dažādiem jautājumiem, kaut vai iepriekš minēto Krieviju, abām valstīm ir ļoti atšķirīga. Vai šeit tomēr ir iespējas sadarboties?
Vienīgā lieta, kas šīs partijas saista, ir neuzticēšanās Eiropas institūcijām. Viņi vēlētos vājināt Eiropu, likvidējot dažādus kontroles mehānismus, atsakoties no Eiropas Komisijas, kas Itāliju kritizē par budžetu, bet Poliju par likuma varas pārkāpumiem. Taču tas arī viss.
Kaut vai, ja runājam par migrācijas politiku. Tiek uzskatīts, ka Salvini un Kačiņskis runā vienā valodā par migrantiem. Taču patiesībā Kačiņska valdība ir ļāvusi iegūt darba vīzas tūkstošiem cilvēku no Bangladešas, Indijas un Nepālas, kuri strādā lielākajās pilsētās, jo Polijai trūkst darbaspēka. Kaut vai tāpēc, ka ukraiņi vairs nebrauc uz Poliju, jo var ceļot uz Vāciju. Runājot par Krieviju, domstarpības ir vēl lielākas. Tāpat jautājumā par Eiropas Savienības budžetu. Itālija Eiropas budžetā iemaksā vairāk, nekā saņem pretī, un es nevaru iedomāties, ka itāļi būtu ieinteresēti maksāt vairāk, lai Polijā vai kādā citā Austrumeiropas valstī tiktu celti jauni lielceļi vai kādi citi infrastruktūras objekti. Un šo domstarpību sarakstu varētu vēl turpināt
Partija „Likums un taisnīgums” ir Eiropas Konservatīvo un Reformistu grupas biedre. Vai, jūsuprāt, tā būtu gatava ziedot savas pozīcijas šajā grupā, lai pievienotos jaunajai anti Eiropas Savienības līgai?
Pēc "Brexit" šīs politiskās grupas ietekme ievērojami mazināsies, jo no tās aizies Lielbritānijas Konservatīvā partija.„Likums un taisnīgums” izmisīgi meklē jaunu vietu uz Eiropas politiskās skatuves. Viņi vēlējās iestāties Eiropas Tautas partiju grupā, taču viņu piedāvājums tika noraidīts, jo Eiropas Tautas partiju grupa nevēlas vēl vienu Ungārijas premjera partiju „Fidesz”. Viņiem nav vajadzīgs vēl viens nekārtību cēlājs kā Kačiņskis, un viņiem vienkārši tika atteikts. Un tagad partija ir izmisusi – tai vajag pārstāvniecību Eiropas Parlamentā, un šis varētu būt risinājums. Taču tad Polijas valdības sabiedrotie būtu pret Eiropas Savienību noskaņoti spēki, un tas varētu radīt arī plašākas starptautiskas problēmas.
Polijas ārlietu ministrs Jaceks Čaputovičs nesen apgalvoja, ka patiesībā Polijas valdībā un parlamentā nav antieiropeiska noskaņojuma. Tieši pretēji – Polija vēloties būt reformētas un dinamiskas Eiropas Savienības centrā. Kā šīs lietas iet kopā ar Mateo Salvini piedāvājumiem?
Problēma ir tajā, ka visi Eiropas populisti neatzīs, ka vēlas iznīcināt Eiropas Savienību. To pagājušā gada vēlēšanās Francijā vēlējās panākt Marina Lepēna un izgāzās. Visi arī redz, kas notiek Lielbritānijā, un neviens politiķis nevēlas šādu scenāriju, tāpēc arī tiek runāts par reformām. Taču, paskatoties uz Poliju… viens no pirmajiem šīs valdības darbiem bija Eiropas Savienības karoga aizvākšana no premjerministra biroja. Pavisam nesen par digitalizācijas ministra vietnieku tika iecelts galēji labējs Eiropas nīdējs. Ir vēl vairāki soļi, kas apliecina, ka
„Likums un taisnīgums” nav Eiropai draudzīga partija un ka tā vēlētos vājāku Eiropu un pagriezt atpakaļ integrācijas pulksteni.
Viņi nav tik radikāli, kā bija Marina Lepēna, taču šī ideoloģija viņiem ir gana pievilcīga.
Ja mēs runājam par gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, pašlaik „Likums un taisnīgums” un opozīcijā esošā „Pilsoniskā platforma” ir pārstāvētas ar vienādu deputātu skaitu. Kā jūs prognozētu abu šo partiju un arī citu politisko spēku izredzes maijā gaidāmajās vēlēšanās? Un vai „Pilsoniskajai platformai” ir izdevies uzlabot savas pozīcijas, jo pēc Donalda Tuska aiziešanas uz Briseli partija faktiski palika bez spēcīga līdera?
Polijas opozīcijas galvenā problēma ir tā, ka tā nespēj sadarboties. Un, ja „Likums un taisnīgums” netiks apturēta tagad, nākamajā vēlēšanu termiņā Polija būs līdzīga Ungārijai vai pat vēl sliktākā stāvoklī. Mēs jau redzam mēģinājumus izveidot Ungārijai līdzīgus oligarhu kontrolētus medijus. Taču opozīcija vēl nav pietiekami nobriedusi, lai sadarbotos savā starpā. Dažiem līderiem ir sava dienaskārtība un savas ambīcijas. Ja opozīcijas partijas no labējā un kreisā spektra apvienotos, „Likums un taisnīgums” vēlēšanās zaudētu.
Šogad mums ir gan Eiropas Parlamenta, gan Polijas parlamenta vēlēšanas. Runājot par izredzēm… Jau tagad valdošo partiju ir skāruši vairāki skandāli, piemēram, finanšu sektorā, kur „Likums un taisnīgums” iecēla centrālās bankas vadītāju, kurš pieņēma darbā vairākus partijas biedrus. Manuprāt, partijai par sliktu nospēlētu arī jebkādas pazīmes par to, ka „Likums un taisnīgums” nav Eiropas draugi vai ka tā vēlas padarīt Eiropu vājāku, apdraudot Polijas pozīcijas Eiropas Savienībā. Poļi tomēr ir eirooptimisti.
Vēl jāpiemin arī tas, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanas faktiski nav „Likuma un taisnīguma” galvenā elektorāta vēlēšanas. Tās tomēr ir nedaudz elitāru, lielo pilsētu izglītoto cilvēku vēlēšanas. Un tie ne obligāti ir valdošās partijas vēlētāji.
Ņemot vērā šos faktus, „Likums un taisnīgums” tagad apsver ārkārtas parlamenta vēlēšanu rīkošanu jau martā. Tas ļautu izvairīties no pazemojošiem rezultātiem maijā.
Mūsu valstī tradicionāli uzvara parlamenta vēlēšanās nozīmē arī uzvaru Eiroparlamenta vēlēšanās, vai otrādi – zaudējumam vienās seko zaudējums otrās. Taču par šīm pirmstermiņa vēlēšanām pagaidām skaidrības nav, jo arī parlamenta atlaišana partijai būtu ļoti riskants solis.
