Viena no lielākajām Francijas arodbiedrībām – Vispārējā darba konfederācija jeb CGT - joprojām nepiekrīt Francijas valdības plāniem mainīt esošos darba likumus. Arodbiedrība mudina savus biedrus turpināt rīkot dažādas protesta akcijas, lai publiski izrādītu savu neapmierinātību ar valdības piedāvātām reformām.
Jau aizvadītajā nedēļā arodbiedrību pārstāvji ir bloķējuši naftas pārstrādes uzņēmumus, kādēļ valstī uz brīdi bija radies degvielas trūkums. Tomēr Francijas prezidents Fransuā Olands ar policijas palīdzību pārtrauca šīs akcijas, paziņojot, ka viņš neļaušot protestētāju saujai paralizēt dzīvi valstī.
Līdzīgi svētdien avīzei “Le Journal du Dimanche” izteicās arī Francijas premjers Manuels Valss. Viņš paziņoja, ka nevēlas pievienoties garam politiķu sarakstam, kuri ir piekāpušies protestētāju prasībām un atsaukuši vai mīkstinājuši iecerētās reformas.
“Ja mēs piekāpsimies cilvēkiem ielās un šai arodbiedrībai, baidoties no īstermiņa sekām 2017. gada prezidenta vēlēšanās, mēs pazaudēsim visu,” piebilda Valss. Jāatzīmē, ka premjera popularitātes reitings ir nokritis līdz 24%, kas ir zemākā atzīme kopš viņa stāšanās amatā.
Ziņu aģentūra “Reuters” vēsta, ka Francijas premjers sestdien tomēr ir sazinājies pa telefonu ar CGT arodbiedrības vadītāju Filipu Martinezu, bet abiem neesot izdevies ne par ko vienoties. Martinezs norādīja, ka pats sarunas fakts esot laba zīme. Arī valdības runasvīrs Stefans Le Fols sacīja, ka tas esot pierādījums, ka premjers ir atvērts sarunām par likuma detaļām. Tomēr viņi neesot gatavi padoties un pilnībā atteikties no piedāvātām izmaiņām. “Mēs neatsauksim likumu. Šobrīd nav 68. gads,” piebilda valdības runasvīrs, atsaucoties uz plašiem studentu un strādnieku protestiem 1968. gadā.
Valdības piedāvātās izmaiņas paredz atvieglot nosacījumus, uz kādiem uzņēmumi var pieņemt vai atlaist darbiniekus. Tāpat mazām arodbiedrībām tiks dota lielāka brīvība slēgt koplīgumus ar darba devējiem, kuru nosacījumi var atšķirties no nacionālā mēroga koplīgumiem konkrētajā industrijas sektorā. Tiek uzskatīts, ka šādas izmaiņas varēs mazināt bezdarbu, jo uzņēmēji nebaidīsies pieņemt jaunus darbiniekus, zinot, ka varēs tos nepieciešamības gadījumā atlaist.
Francijas finanšu ministrs Mišels Sapāns sacīja, ka darba likumu reforma ir viens no būtiskākiem priekšnosacījumiem, lai parādītu pārējai pasaulei, ka Francija patiesi spēj īstenot dzīvē nepieciešamās reformas. “Pirmkārt mums ir jāstāv stingri uz savām pozīcijām. Citāda rīcība būtu negodīga pret pārējām arodbiedrībām, kas atbalsta jauno likumu,” piebilda finanšu ministrs.
Politologs Aldis Austers Latvijas Radio raidījumā “Aktuālā intervija” norādīja, ka Francijas valsts parāds aug, valsts ekonomika nespēj tikt līdzi Vācijai konkurētspējas ziņā, tāpēc ir nepieciešami pārkārtojumi. Valstī ir liels bezdarbs – 10%, bet jauniešiem, imigrantiem un mazkvalificētajiem strādniekiem tas sasniedz pat 25%.
Pašlaik valdība mēģina darīt kaut ko, lai padarītu ekonomiku dzīvotspējīgu, un sastopas ar pretestību, jo sabiedrība atbalsta arodbiedrības, un to var arī skaidrot ar ilgstošām pretrunām starp sabiedrības bagātāko un nabadzīgāko daļu, un, tikko pieskaras darba tirgum, sabiedrība sāk streikot, norādīja Austers.
Viņaprāt, Francijas sabiedrībai nav pietiekami izskaidrots, kādā stāvoklī ir ekonomika, tā vietā tiek runāts par rožainu nākotni un lielo uzņēmumu sazvērestību pret strādājošajiem.
Austers arī pieļāva, ka protesti un streiki varētu vēl vērsties plašumā, jo arodbiedrības joprojām ir pietiekami spēcīgas, lai gan to popularitāte zūd. Taču pašlaik arodbiedrību akcijas atbalsta arī tie, kas nav arodbiedrību biedri.
