1863.gada sacelšanās gadadiena šogad tiek pieminēta gan Lietuvā, gan Polijā.
Šī sacelšanās tiek uzskatīta par vienu no būtiskākajām lappusēm lietuviešu tautas brīvības cīņu vēsturē. Bruņojušies ar izkaptīm, cirvjiem un vienkāršām medību bisēm, spēkus cīņai apvienoja dažādu kārtu ļaudis. Pusotru gadu ilgās sīvās cīņas gan beidzās ar sacelšanās sakāvi, kam sekoja represijas, tomēr tauta nesalūza un norūdījās turpmākajām brīvības cīņām.
Tieši tobrīd dzima sapratne, ka Lietuvai vajadzīga sava atsevišķa valsts. Sāka veidoties nacionālā inteliģence, kura izloloja neatkarīgas Lietuvas vīziju, kas divdesmitajā gadsimtā ar kopīgiem visas tautas pūliņiem vainagojās ar 1918.gada Neatkarības akta pieņemšanu.
Trīs dienas Kauņā notiek dažādi koncerti, izglītojoši un izklaidējoši pasākumi, darbojas amatnieku tirgus, norisinās gatavošanās vēsturiskās kaujas inscenējumam. Sestdienas pievakarē bija ģenerālmēģinājums, bet svētdienas rītā gaidāmās kaujas dalībnieki no savas nometnes devās uz misi Sv.Jurģa baznīcā un vēlāk nodos zvērestu. Tiks nolasīts 1863.gada sacelšanās manifests un plkst.16 sāksies kaujas inscenējums.
Svētdienas vakarā atceres pasākumus nomainīs Rasas svētku un Jāņu svinēšana. Tad līdzīgi kā Latvijā - dziedot pļavās tiek lasītas zāles, pīti vainagi, pirms saules rieta svinētāji sanāk kopā augstākajā apkaimes kalnā pavadīt sauli, iedegt uguni īpašajā ziedoklī - aukurā, no kura vēlāk aizdedz lielu jāņuguni. Nakts tumšākais laiks tiek aizvadīts dziedot un ejot rotaļās. Ap pusnakti visi dodas pie upītes vai ezera un palaiž ūdenī vainadziņiem apvītus uguns plostiņus. Dziedot sagaida uzlecam sauli, mazgājas rīta rasā.
