Pēdējo mēnešu laikā Baltkrievija ir pieredzējusi vairāku gadu laikā lielākos ielu protestus, kuros tūkstošiem cilvēku protestēja pret nepopulāru darba likumu un kritizēja valdību.
Nākamā pret valdību vērsto protestu kārta ir plānota jau sestdien, 25.martā, kad valstī tiks atzīmēta arī neoficiālā neatkarības diena.
25.martā Baltkrievijā tiek atzīmēta Brīvības diena – tie ir neoficiāli svētki, kuru laikā tiek pieminēta Baltkrievijas Tautas Republikas pasludināšana 1918.gada 25.martā.
Baltkrievijas Tautas Republika tika pasludināta brīdī, kad Minsku bija pametuši boļševiki un tuvojās vācu spēku. Citastarp valdība toreiz pasludināja baltkrievu valodu par valsts valodu, nosakot par oficiālo karogu balti sarkani balto karogu. Taču jau 1918.gada decembrī valdība bija spiesta pārcelties sākotnēji uz Grodno, pēc tam uz Viļņu, turpinot darbību emigrācijā. Trimdas valdība savu darbību nav pārtraukusi arī joprojām, pašlaik atrodoties ASV.
Līdzīgi kā neatkarības dienu šos svētkus svinēja līdz 1939.gadam un pēc 1989.gada, taču oficiāli Baltkrievijā šī diena atzīmēta netiek. Tradicionāli šajā dienā tiek rīkoti dažādi gājieni un mītiņi, taču to dalībnieki uzskata, ka šie pasākumi ir vairāk svētki, nekā protesta akcijas.
Arī šogad vairākas politiskās partijas un pilsoniskie aktīvisti ir aicinājuši cilvēkus iziet ielās. Tiek uzskatīts, ka akciju laikā varētu tikt izteikti protesti gan pret valsts prezidentu Aleksandru Lukašenko, gan arī pret pastāvošajām sociālajām problēmām.
Pirms šīgada protesta akcijas Baltkrievijas specdienesti paziņojuši, ka ir izjaukuši profesionālu kaujinieku mēģinājumus 25.martā sarīkot nekārtības un provokācijas masu akciju laikā.
Par gatavošanos dalībai masu protestos ir aizturēti 26 cilvēki, arī „Jaunās frontes” līderis Dmitrijs Daškēvičs un jau gadus 20 neaktīvā „Baltā leģiona” aktīvisti.
Baltkrievijas Valsts drošības komiteja apgalvo, ka „Baltā leģiona” gadījumā runa esot par profesionāli sagatavotiem kaujiniekiem. Oficiālajos medijos tiek ziņots, ka pie aizturētajām personām ir atrasts liels skaits šaujamieroču, kā arī dažāda propagandas atribūtika. „Baltā leģiona” bijušie līderi paziņojuši, ka notiekošais ir izteikta varas iestāžu provokācija.
Arī vairāki politologi uzskata, ka pēdējās dienās veikto arestu mērķis ir kaut kādā veidā attaisnot Baltkrievijas prezidenta Lukašenko izteikumus par to, ka valstij draud ekstrēmisti un radikāļi.
Analītiskā centra „Stratēģija” eksperts Valērijs Karbalēvičs uzskata, ka tiek aizturētas personas, kuras vismaz kaut kā varētu līdzināties minētajiem kaujiniekiem. Karbalevičs uzskata, ka varas iestāžu mērķis ir iebiedēt sabiedrību, lai tā neizietu ielās, un lai attaisnotu represijas, kas tiek īstenotas pret opozīciju un pilsonisko sabiedrību.
Tāpat eksperti pieļauj, ka rītdienas akciju laikā varētu aizturēt arī akciju rīkotājus, kuriem tad arī nāksies uzņemties visu atbildību. Taču politologs Sergejs Čausouss uzskata, ka Baltkrievijai jauni politieslodzītie nav vajadzīgi.
“Man liekas, ka pakāpeniska skrūvju pievilkšana ir tā taktika, kuru vara ir paņēmusi savā apbruņojumā. Skrūvju pievilkšana, bet tiktāl, lai īpaši nekaitinātu Rietumu novērotājus. Jauni politiskie aresti noteikti pasliktinātu šo dialogu. Tāpat valdība nevēlas kaitināt sabiedrību ar jauniem politieslodzītajiem, kas var kļūt par karogu jauniem sociālajiem protestiem,” norādīja Čausouss
“Ja cilvēks sēž par demokrātisku vēlēšanu pieprasīšanu, tas ir viens. Bet, ja viņš sēž par sociālām prasībām, tā jau faktiski ir garantēta politiskā karjera,” sacīja Čausouss.
Baltkrievu eksperti arī norāda, ka caur diplomātiskajiem kanāliem Minskai ir nodots galvenais ziņojums no rietumvalstīm – ja notiks masveida protestētāju aizturēšanas, Baltkrievijai ir jārēķinās ar aizsāktā dialoga pārtraukšanu. Situācijā, kad Baltkrievija nav saņēmusi aizdevumus no Krievijas un vēlas tos iegūt no Starptautiskā Valūtas fonda, šāds scenārijs Aleksandram Lukašenko nav vēlams.
Dienu pirms Brīvības dienas Minskas centrā tiek atbrīvots Okrestinas likumpārkāpēju izolācijas centrs, kurā galvenokārt izvietoti dzērāji un bezpajumtnieki. Baltkrievu mediji atgādina, ka līdzīgi varas iestādes rīkojās arī 2006.gadā, kad tika likvidēta opozīcijas telšu pilsētiņa Oktobra laukumā.
