Līdzās karam Ukrainā ES ministru sanāksmē plānots apspriest Krievijas uzsāktā kara ietekmi uz Rietumbalkāniem un Āfriku, pievēršot uzmanību Eiropas Savienības iesaistei šajos reģionos. Paredzēta arī darba sesija par Eiropas Savienības militāro palīdzību Ukrainai. Tiks pārrunāti arī tālāk darāmie darbi Eiropas Savienības aizsardzības investīciju iztrūkuma mazināšanai.
Tuvojoties Eiropas Savienības ārlietu ministru sanāksmei Prāgā, medijos izskan dažādi iespējamie varianti, ko Eiropas Savienība nolems Krievijas tūristu vīzu jautājumā. Kā liecina izdevuma "Financial Times" rīcībā esošā informācija, Eiropas Savienība plāno iesaldēt 2007. gadā noslēgto vienošanos ar Krieviju par atvieglotu vīzu režīmu Krievijas pilsoņiem. Tāds lēmums nozīmētu, ka Krievijas pilsoņiem Šengenas zonas vīzas iegūšana kļūs sarežģītāka un dārgāka. Šādu informāciju laikrakstam apliecinājuši trīs sarunās iesaistīti ierēdņi.
Arī ziņu aģentūra "Bloomberg" iepriekš ziņoja par to, ka bloks gatavojas atcelt vienošanos par vīzu atvieglojumu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.
Tomēr vairākas valstis, piemēram, Vācija, iebilst pret visaptverošu vīzu aizliegumu Krievijas pilsoņiem. Arī Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels, kurš vadīs sanāksmi Prāgā, izteicies, ka neatbalsta aizliegumu izsniegt vīzas visiem Krievijas pilsoņiem. Viņš intervijā Austrijas medijam paudis viedokli, ka kontaktu pārtraukšanai ar Krievijas civiliedzīvotājiem nebūtu pozitīvu rezultātu, piebilstot, ka šāda ideja nesaņems vienbalsīgu atbalstu no dalībvalstīm.
Tā kā gaisa satiksme ar Eiropu Krievijai ir slēgta, tās tūristi izmanto sauszemes ceļus Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Somijā, lai nonāktu galamērķos Eiropā.
Ņemot vērā iebildumus, Baltijas valstis, Polija un Somija ir solījušas ieviest aizliegumu savā teritorijā iebraukt tūristu vīzas saņēmējiem no Krievijas. Un šāda rīcība tiek pamatota ar Šengenas līgumā paredzētajām tiesībām pieļaut izņēmumu, ja tiek apdraudēta nacionālā drošība.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks masveidā pastrādāja kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.
Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
