Pirms EP vēlēšanām politiķi vairāk runā par krīzi, bezdarbu un aizsardzības politiku

Līdz Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām atlikuši tikai daži mēneši, un partijas drīz visā kopienā jau uzsāks priekšvēlēšanu kampaņas. Kopš iepriekšējās reizes 2009.gadā Eiropas Savienībā (ES) daudz kas ir mainījies, un gaidāms, ka šoreiz galvenie temati būs saistīti ar krīzi un tās pārvarēšanu. Taču  kopienā ir 28 valstis, un kampaņā Eiropas mēroga jautājumi mīsies ar nacionālā līmeņa aktualitātēm.

Eiroparlamentārieši nesen atsākuši jauno darba cēlienu pēc Ziemassvētku un Jaunā gada brīvdienām, bet viņu prātus jau arvien vairāk nodarbina Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Līdz tām atlikuši vien nedaudz vairāk kā četri mēneši. Sākoties pavasarim, sāksies arī aktīvas priekšvēlēšanu kampaņas.

Gaidāms, ka tajās galvenie temati būs saistīti ar ekonomisko un finanšu krīzi, uzskata Briselē bāzētās domnīcas Eiropas Politikas Centrs analītiķis Janis Emmanouilidis. Tie būtu jautājumi par ekonomisko izaugsmi, bezdarba mazināšanu. Politiķi varētu runāt par arī tādiem tematiem kā datu aizsardzība un aizsardzības politika.

Emmanouilidis gan uzsver, ka šobrīd vēl ir grūti prognozēt, kā tieši izvērtīsies priekšvēlēšanu kampaņa. Turklāt, jāņem vērā  - lai gan šīs ir Eiropas Parlamenta vēlēšanas, katrā no 28 ES valstīm tiks runāts arī par nacionālā līmeņa jautājumiem. „Valstīs, kas visvairāk cieš no krīzes, vairāk tiks runāts par lietām, kas attiecas uz ekonomisko izaugsmi, bezdarbu, vai valdība strādā labi vai slikti. Citās valstīs būs citi aktuālākie jautājumi. Tādēļ jāsaka, ka nebūs tā, ka būs viens galvenais temats, vai divi galvenie temati. Būs liels skaits jautājumu, un ir jāaplūko atsevišķas dalībvalstis un to kampaņas,” norāda analītiķis.

Ārpolitikas eksperte Žaneta Ozoliņa uzskata, ka kopumā priekšvēlēšanu kampaņa Latvijā būtiski neatšķirsies no citām valstīm, jo ir jautājumi, par kuriem diskutē visā ES. Pirmkārt, tā ir ekonomiskā izaugsme, tiks piedāvāti risinājumi, kā to veicināt.

Ozoliņa norāda, ka šajā jautājumā kampaņa sadalīsies divās galvenajās grupās - tā saucamajiem tērētājiem un taupītājiem.

Tāpat gaidāms, ka aktuāli temati būs migrācija, darbaspēka brīva pārvietošanās ES un jautājums par to, cik dāsniem jābūt sociālajiem pabalstiem. Ozoliņa arī iezīmē būtiskāko atšķirību starp šīm un 2009.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām: „Iepriekšējās vēlēšanās tika doti ļoti daudz solījumi saistībā ar ES daudzgadu budžetu. Tagad šis budžets ir pieņemts un līdz ar to solījumi par to, ka cīnīsies par lielākām naudām, par lielākiem fondiem, vairs nebūs aktuāli šajā periodā.”

Saistībā ar gaidāmajām vēlēšanām daudz tiek runāts arī par to, cik lielu atbalstu varētu iegūt eiroskeptiski noskaņotie politiskie spēki. Krīzes un vairākās valstīs bargo taupības pasākumu dēļ, ko daudzi iedzīvotāju redz kā Briseles uzspiestus, šādu partiju popularitāte ir pieaugusi, tādēļ redzamāku vietu kampaņās varētu iegūt eiroskeptiskās idejas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt