Politiķi no Briseles ir devušies uz Ukrainas galvaspilsētu Kijevu, lai satiktos ar kolēģiem tur un gatavotos jau pēc mēneša gaidāmajam Austrumu partnerības samitam Briselē.
Samitu rīkos Igaunija, kas patlaban ir Eiropas Savienībā prezidējošā valsts. Sagaidāms, ka tajā būs daudz pārrunu arī par drošības situāciju, tā kā daļa Ukrainas joprojām atrodas kara stāvoklī.
Ukrainas galvaspilsētā Kijevā līdz pat trešdienai pulcēsies piecu Austrumu partnerības valstu parlamenta deputāti – no Ukrainas, Moldovas, Gruzijas, Azerbaidžānas un Armēnijas, lai kopā ar Eiropas parlamentāriešiem izrunātu to, kā šobrīd veicas valstu saiknēm ar Briseli un kā notiek gatavošanās 24. novembrī Briselē gaidāmajam samitam.
Dalībnieču vidū nebūs sestās – Baltkrievijas, jo, lai arī oficiāli tā ir Austrumu partnerībā, Eiropas Parlamentam Briselē nav oficiālu saikņu ar Baltkrievijas parlamentu.
Tiesa Eiropas Parlamentā darbojas grupa sadarbībai ar Baltkrieviju, ko vada bijušais Vroclavas mērs un Polijas kultūras ministrs, tagad deputāts Eiropas Parlamentā Bogdans Andžejs Zdrojevskis. Eiropas Parlamenta oficiālā nostāja ir tāda, ka Baltkrievijas parlamentārieši asamblejā varēs piedalīties tad, kad visas politiskās prasības būs izpildītas. Parlamentārieši kritizē Baltkrievijas varu par represijām pret medijiem, pret opozīciju un citiem demokrātijas pārkāpumiem.
Paredzams, ka šajās dienās Kijevā politiķi pārrunās plašu jautājumu loku, gan pašai Ukraina tik svarīgo kiberdrošību, jauniešu bezdarbu un mediju brīvību, kā arī klimata izmaiņas un Parīzes vienošanos un kā tā sasaucas ar Austrumu partnerības valstu un Eiropas Savienības enerģētikas sadarbību, lai ievērotu pret vides piesārņošanu vērstos nosacījumus.
Šādas parlamentāriešu asamblejas notiek reizi gadā, kopš 2011. gada un Eiropas parlamentāriešu grupu vada zaļo frakcijas pārstāve no Vācijas Rebeka Harmsa, kas jau iepriekš atzinusi, ka šī tikšanās notiek ļoti svarīgā brīdī, kad tik liela uzmanība ir pievērsta Briselē gaidāmajam Austrumu partnerības samitam.
To šoreiz rīkos mūsu kaimiņvalsts Igaunija, kas patlaban ir Eiropas Savienībā prezidējošā valsts.
Iepriekš savas prezidentūras laikā tos īstenoja arī Lietuva un Latvija. Austrumu partnerība arvien ir svarīgs, bet ļoti sarežģīts jautājums, tā kā ir izpelnījies lielu pretestību no Krievijas puses. Tieši pēc Lietuvas rīkotā Austrumu partnerības samita Viļņā, kur toreizējais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičš pavēstīja par neiesaistīšanos partnerībā, Ukrainā sākās nemieri un Maidana revolūcija, kas noveda pie Krievijas agresijas, kas joprojām Austrumu Ukrainā nav beigusies un arī Krima joprojām ir anektēta.
Gan politisku, gan ekonomisku Maskavas spiedienu šajā laikā ir piedzīvojušas arī citas partnerības valstis.
Taču Eiropas Savienība turpina iesākto, veidojot ciešākas saiknes ar visām sešām valstīm, un arī palīdzot materiāli, lai stiprinātu to ekonomiku, drošību, tiesu varu un citus demokrātijai būtiskus procesus.
Atšķirībā no Kijevas, kur parlamentāriešu sanāksmē Baltkrievija nav aicināta, Briselē, kur notiks Eiropas Savienības un Austrumu partnerības samits, gaidīs ierodamies arī Baltkrievijas pārstāvi.
Kā zināms Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko atvēlēja Minsku Krievijas un Ukrainas miera sarunām, kuras tiesa pagaidām rezultātu nav nesušas, taču Eiropas Savienība šo soli ļoti novērtēja.
