Vācijas gaisa spēku ģenerālinspektors Karls Milners aģentūrai DPA pavēstījis, ka lidmašīnu apbruņošana nav situācijas “eskalācijas veids” un kalpo, lai būtu vienādās pozīcijās ar potenciālajiem ienaidniekiem.
Pēc viņa teiktā, bruņojums arī nepieciešams “karavīru motivācijai”.
Iepriekš Vācijas gaisa spēki jau piedalījušies NATO misijā Baltijas gaisa telpas patrulēšanā, bet pērn rudenī lidmašīnas nebija aprīkotas ar pilnu kaujas komplektu. Milners skaidrojis, ka šāds lēmums bija pieņemts politiskajā līmenī, lai neprovocētu konflikta eskalāciju ar Krievijas spēkiem.
Jau vēstīts, spriedze starp rietumvalstīm un Krieviju pieauga kopš 2014.gada marta, kad Krievija anektēja Ukrainas pussalu Krimu un vēlāk atbalstīja prokrieviskos separātistus Ukrainas austrumos. Tāpat aizvien biežāk pie NATO dalībvalstu robežām pamanītas Krievijas lidmašīnas un militārie kuģi, arī virs Baltijas jūras palielinās Krievijas militāro lidojumu skaits, tādējādi apdraudot civilās lidmašīnas.
NATO valstu aizsardzības ministri vienojās veidot nelielus militāros štābus Baltijas valstīs, kā arī Polijā, Rumānijā un Bulgārijā. Tāpat nolemts izveidot ātrās reaģēšanas vienību, kas būs gatava ierasties jebkurā alianses dalībvalstī 48 stundu laikā. NATO ģenerālsekretārs neslēpj, ka tā ir tieša atbilde uz Krievijas agresiju Ukrainā.
