Šī būs pirmā reize kopš 26 gadiem, kad pēdējo reizi Eiropas Parlamentu apmeklēja Romas katoļu baznīcas galva, kam ir ļoti liela ietekme uz daudziem miljoniem cilvēku pasaulē. Iepriekš, 1988.gadā, kad Latvija un daudzas citas valstis atradās padomju okupācijā, bet pirmie neatkarības asni jau sāka dīgt, Eiropas Parlamentā viesojās Jānis Pāvils II. Un tas bija ļoti nozīmīgs laiks un brīdis.
Tagad, pēc ļoti ilga laika, Romas pāvests ierodas atkal un, kā iepriekš sacījis Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs, arī šajā laikā Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāji meklē atbildes uz jautājumiem un ES piedzīvo nebūt ne vieglāko laiku. Tā bieži nonāk kritikas krustugunīs no nacionālo valdību puses, cilvēki ir pārdzīvojuši un joprojām atkopjas no finanšu krīzes, ir milzīga sociāla noslāņošanās. Tāpēc esot interesanti dzirdēt, ko par to visu teiks Romas katoļu baznīcas galva.
Pāvests Eiropas Parlamentā ierodas jau rīta pusē un viņa uzruna EP plenārsēžu zālē būs dzirdama nedaudz pēc 12 pēc Latvijas laika. Pēcāk viņš atsevišķi tiksies ar parlamenta vadību un virkni Eiropas Savienības līderu.
Gan pašā parlamenta ēkā, gan ap to un arī Strasbūras pilsētā ir ļoti lieli drošības pasākumi. Arī žurnālistiem ar īpašām akreditācijām būs ļauts parlamenta ēkā ienākt līdz pulksten astoņiem no rīta, pēc tam parlamenta ēka līdz diviem dienā būs slēgta ieejai no ārpuses, un drošības pasākumi būs spēkā līdz pat pēcpusdienai, kad pāvests būs apmeklējis arī Strasbūrā esošo Eiropas Padomes ēku.
Mediju interese ir milzīga - pirmo reizi vietas EP preses zālē rezervējuši arī žurnālisti no Vatikāna, piemēram, Vatikāna radio. Pāvestam līdzi ir atbraukuši vismaz 25 žurnālisti, bet pasākumam akreditējušies vairāk nekā 900, kas EP ir sen neredzēta aktivitāte. Ir ļoti daudz žurnālistu no Itālijas un arī citām pasaules valstīm, kurus pāvestu vizītēs izdodas sastapt nebūt ne tik bieži.
Pāvesta vizīte kopumā ir ieturēta visai laicīgā garā, līdzīgi kā sagaidot kādas valsts vadītāju. Tas esot, lai ievērotu šeit esošo dažādo cilvēku intereses un vēlmes, jo ne visi parlamentā ir katoļi un kristieši.
Otrdien gaidāmi arī protesti - sekulāri un liberāli noskaņotas grupas uzskata, ka pāvests nevar uzstāties ar uzrunu laicīgas varas priekšā, jo neaizstāv Eiropas vērtības.
Vairāk nekā 700 deputāti, kas strādā Eiropas Parlamentā, pārstāv dažādas politiskās partijas, grupas un pārliecības, un ne visi ir ticīgi cilvēki. Tomēr arī politiķi ieklausās vispārcilvēciskā un gudrā vēstījumā. Tiek gaidīts, ka pāvesta uzruna būs vairāk sociāla, tajā būs atkāpes par nabadzību, noslāņošanos, kas ir ļoti aktuāla Eiropas Savienībai, un tā ir realitāte, kurā būtu jāieklausās arī labēja spārna politiķiem. Visdrīzāk, pāvesta runa liks aizdomāties, paliks kā vēsturisks fakts, taču tā ļoti labi sasauksies ar šonedēļ sagaidāmo Eiropas Komisijas ziņojumu, kā piesaistīt 300 miljardu eiro, lai palīdzētu Eiropas Savienībai atkopties no krīzes un palīdzēt tiem, kas cietuši visvairāk.
Nesen lielu uzmanību pāvests izpelnījās arī pēc diskusijām sinodē, kurās pievērsās ģimenes vērtībām un tādām sabiedrībā būtiskām un arī smagām tēmām kā abortiem, kontracepcijai, homoseksualitātei un šķiršanās. Tas, kas vēdīja no šīm sarunām, lika saausīties cilvēktiesību aizstāvjiem un seksuālo minoritāšu grupām, ka baznīca varētu kļūt atvērtāka pret viendzimumu pāriem.
Tas tomēr neizrādījās tik vienkārši, taču kopumā Romas pāvests Francisks tiek uzskatīts par salīdzinoši liberālu un atvērtu cilvēku, kurš īpaši patīk jauniešiem. Viņš ir arī sacījis, ka personiski aktīvi pievērsies ģimenes tematam, un jau iepriekš publiski izteicies - ja vien cilvēks meklē Dievu un viņam ir laba griba, tad kamdēļ viņu sodīt.
