Patlaban Polijas sabiedrība ir sašķelta, jo krasi atšķirīgi viedokļi ir bijuši vairākos jautājumos: par Konstitucionālās tiesas pilnvarām, abortiem un sabiedriskajiem medijiem. Diametrāli pretējs ir arī iedzīvotāju vērtējums: vieni konservatīvo valdību peļ, citi slavē.
Tomēr par spīti kritikai un protestiem konservatīvo valdība varas grožus stingri tur savās rokās, jo tai ir daudz atbalstītāju. Tās līderis Jaroslavs Kačinskis ir kļuvis vēl ietekmīgāks. Tikmēr ārpolitikā Polijas - kas ir Austrumeiropas un Centrāleiropas līderis - politika ne vienmēr ir skaidra
- Konservatīvo un Konstitucionālās tiesas attiecības nonākušas strupceļā
- Strīdas par medijiem un abortiem
- Konservatīvo valdība - solis atpakaļ vai uz priekšu?
- Šķelšanās visur: gan globālos, gan lokālos jautājumos
- «Neobjektīvie» pārmetumi opozīcijai
- Kačinskis - bija ietekmīgs un ir vēl ietekmīgāks
- Sprūds: Polijas politika nav līdz galam saprotama
Valdības un Konstitucionās tiesa abpusējā ignorance
.jpg)
Krakovā ir senā Vāveles katedrāle, kas slejas blakus Krakovas karaļu pilij. Katedrālē atrodas bijušo Polijas karaļu kapenes. Šeit kopā ar sievu apglabāts arī bijušais Polijas prezidents Lehs Kačinskis [attēlā pa labi], kurš gāja bojā 2010.gadā aviokatastrofā pie Smoļenskas Krievijā.
Pirms gada viņa dvīņubrāļa Jaroslava Kačinska vadītā konservatīvā partija „Likums un taisnīgums” uzvarēja parlamenta vēlēšanās, pārtraucot centriski liberālās partijas „Pilsoniskā platforma” astoņu gadu valdīšanu. Dažus mēnešus iepriekš prezidenta vēlēšanās jau bija uzvarējis konservatīvo atbalstītais Andžejs Duda, tādēļ partija kontrolē nu bija gan parlaments, gan prezidenta pils.
Jaunā konservatīvo valdība gandrīz nekavējoties spēra soļus, lai atceltu iepriekšējās valdības ieceltus trīs Konstitucionālā tribunāla tiesnešus, kurus uzskata par iepriekšējo valdību atbalstošiem, un nozīmētu citus.
Tāpat konservatīvo valdība nolēma mainīt veidu, kā tribunāls pieņem lēmumus, tādā veidā padarot sarežģītāku likumu bloķēšanu. Tas saasināja attiecības ar Eiropas Komisiju (EK), kas šī gada sākumā uzsāka izmeklēšanu par to, vai Polijā nav apdraudēta likuma vara.
Šobrīd iestājies strupceļš - Konstitucionālā tiesa neatzīst valdības lēmumus, bet valdība ignorē tribunāla lēmumus.
Vairāki strīdus āboli
Šonedēļ Varšavas un Briseles strīds draud atkal uzliesmot. Vasarā EK secināja, ka Polijas konservatīvo valdības apstiprinātie likumi apdraud likuma varu, un deva trīs mēnešus laika, lai īstenotu vairākas rekomendācijas. Varšava pārmetumus noraida. Termiņš pienāk šonedēļ, un līdz šim izskatījies, ka Polija rekomendācijas negrasās īstenot.
Satraukumu daudziem radījušas arī reformas Polijas sabiedriskajos medijos, kuru vadības iecelšana nonākusi tiešā konservatīvo valdības uzraudzībā.
Kritiķi apsūdz partiju „Likums un taisnīgums”, ka tā sabiedriskos medijus padara par valdības ruporu, bet partija saka, ka tieši otrādi - sabiedriskie mediji bija neobjektīvi iepriekš, un tagad tas tiek labots.
Pēdējās nedēļās īpaši aktuāls bijis jautājums par abortu likumiem, kas ir vieni no stingrākajiem Eiropā. Mēneša sākumā pēc vērienīgiem protestiem parlaments noraidīja tajā iesniegtu pilsonisko iniciatīvu, kas aicināja abortus aizliegt pilnībā. Tomēr partijas „Likums un taisnīgums” līderis Kačinskis norādījis, ka joprojām cer uz stingrākiem ierobežojumiem.
Cik iedzīvotāju «pret» konservatīvajiem, tik - «par»
.jpg)
Kačinskis ir pretrunīgi vērtēts politiķis – viņš pats ir tikai deputāts parlamentā, un uz premjera krēslu nekandidēja.
Viņa vadītā konservatīvo partija joprojām ir populārākā ar aptuveni 30% atbalstu.
Konservatīvo popularitāte balstās gan stingrā retorikā par Polijas interešu likšanu pirmajā vietā, gan arī tādu sociālo programmu īstenošanā kā 500+. Saskaņā ar to vecāki par katru bērnu, sākot no otrā, ik mēnesi saņem 500 zlotus jeb aptuveni 115 eiro.
Polijā iedzīvotāju viedokļi par Kačinska vadīto konservatīvo valdības politiku ir sašķelti.
„Viņi ir konservatīvie, es neesmu,” stāsta kāds puisis. „Protams, tā bija demokrātiska izvēle. Bet visas šīs lietas par abortiem, par baznīcu... Es nedomāju, ka tā ir laba doma saistīt politiku ar baznīcu. Tas ir tas, ko es redzu, un uzskatu, ka tas ir briesmīgi,” viņš neslēpj.
Viņam piekrīt kāda sieviete.
„Es domāju, ka tas ir solis atpakaļ. Tas, ko [valdošā partija] „Likums un taisnīgums” mēģina organizēt – tas ir 19., 20. gadsimts,” viņa norāda.
.jpg)
„Es neuzskatu, ka [iepriekš valdošā] partija „Pilsoniskā platforma” bija ideāla, tomēr Polija gāja uz priekšu. Tagad valsts ir aizņemta ar politiskajiem kašķiem starp šīm abām partijām,” uzskata dāma.
Citādi domā kāds kungs. „[Valdības] nomaiņa bija nepieciešama, jo iepriekšējā valdošā partija kļuvusi nedaudz slinka, bija stagnācija. Izmaiņas bija nepieciešamas. Es ceru, ka tas Polijas politikā iedzīvinās jaunus politiskos spēkus, jo šobrīd tā ir pārāk sašķelta,” viņš pauž.
Pavisam cits viedoklis ir kādai kundzei gados. „Es Kačinski vērtēju ļoti labi. Iepriekšējā valdība bija iesaistīta zādzībās. Tā ieguva daudz bagātības sev, nevis cilvēkiem. Viņi vienkārši vēlējās paši kļūt bagāti. Šī valdība ir laba,” viņa slavē Kačinski un Beātas Šidlo valdību.
Līdzīgas domas izsaka kāda sieviete.
„Kačinski atbalstu. Valdība izveidoja 500+ programmu bērniem. Viņš vēlas dod priekšroku mūsu industrijai Polijā, nevis ārvalstu.
Viņam arī vajadzētu parūpēties par mūsu kuģu būvētavām. Es domāju, ka viņam izdosies,” norāda kāda sieviete.
Politologi: Šķelšanās gan vērtību, gan ekonomikas jautājumos
Eksperti atzīst, ka sabiedrība viedoklī par notiekošo ir sašķēlusies. Kādēļ? Skaidrojumi ir dažādi.
Bijušā Polijas prezidenta Aleksandra Kvašņevska dibinātā fonda, domnīcas „Amicus Europae” jeb „Eiropas draugs” vadītājs Ireneužs Bils [attēlā pa kreisi] saka, ka kopš konservatīvo nākšanas pie varas politiskā kultūra ir pasliktinājusies - „politiskās debates kļuvušas par morālām debatēm”. Bils ir kritisks pret konservatīvo līderi Jaroslavu Kačinski, sakot, ka viņa pieeja politikai ir konflikts, kompromisu meklēšanu atbīdot otrajā plānā:
„Viņš saka, ka tikai mums ir morālas tiesības valdīt, jo visi citi ir korumpēti un jāliek cietumā. Šāda morālā pārākuma pieeja – mēs to esam pieredzējuši komunismā un tumšākos laikos, tā nav vienkārša lieta politikā,” norāda Bils.
„Valdošā partija nesaskata jebkādas pelēkā nokrāsas. Viņi redz tikai melnu un baltu – mēs esam balti, jūs esat melni. Sabiedrība tagad ir daudz sašķeltāka. Kačinskis un viņa partija redz politiku caur konflikta prizmu. Viņi uzskata, ka konflikts ir politikas neatņemama sastāvdaļa. Viņi daudz labāk jūtas konflikta nekā pragmatiskas darbības apstākļos,” ass savos izteikumos ir Bils.
Savukārt Polijas domnīcas „Analītikas centrs - Jagelonijas klubs” direktors Marčins Kendžerskis [attēlā pa labi] uzskata, ka sabiedrības polarizācija drīzāk ir saistīta ar citiem jautājumiem. „Sabiedrība ir sašķēlusies. Varbūt ne tik ļoti kā Ungārijā, bet ir.
Šķelšanās ir dziļa, tomēr es domāju, ka galvenā šķelšanās ir citās vietās, nevis tajos punktos, par kuriem tiek runāts vispārīgi.
Ne tikai vērtību jautājumos kā abortu likums, bet arī ekonomiskajos jautājumos. Globālisms pretstatā lokālismam. Lielākas pilsētas pretstatā mazākām pilsētām. Ekonomiskās atšķirības. Bet tas nav tikai Polijā – tā izskatās arī Grieķijā, Vācijā, Francijā, daudzās valstīs,” norādot uz globālām iezīmēm un sakarībām, saka Kendžerskis.
Iezīmējot politisko situāciju Polijā, Kendžerskis min arī piemēru par abortu aizliegšanas iniciatīvu, ko parlaments galu galā noraidīja. „Valdošā partija bija šokēta par protestu vērienu, tādēļ nolēma ļoti ātri noraidīt priekšlikumu. Bet jāatceras, ka tā nebija partijas „Likums un taisnīgums” iniciatīva – to bija parakstījuši pusmiljons poļu,” norāda Kendžerskis. „Partija bija savā ziņā nonākusi slazdā šīs iniciatīvas dēļ. Daudzi, kas bija balsojuši par šo partiju, atbalstīja šo [abortu aizlieguma] iniciatīvu. Bet vienlaikus daudzi, kas bija balsojuši par šo partiju, bija pret. Kačinskis gribēja ļoti ātri tikt ārā no šī slazda un tādēļ lika partijas deputātiem parlamentā iniciatīvu noraidīt,” vērtē analītiķis.
Žurnāliste: Pārmetumi konservatīvajiem ir negodīgi
Polijas konservatīvo valdība kategoriski noraidījusi apsūdzības, ka tās politika apdraud likuma varu un demokrātiju.
Līdzīgs ieskats ir arī labēji konservatīvi noskaņotā ziņu portāla „wPolityce.pl” žurnālistei Aleksandrai Ribinskai. „Opozīcija var darīt, ko vēlas. Cilvēki iet ielās un protestē, neviens viņus netraucē. Es neredzu, kur ir apdraudēta likuma vara un demokrātija. Es varu iet uz ielas un protestēt, neviens mani nekavēs,” stāsta Ribinska.
Viņa notiekošo skaidro ar partiju savstarpējām cīņām un noraida, ka partija „Likums un taisnīgums” cenšas savā kontrolē pārņemt Konstitucionālo tribunālu. Ribinskas ieskatā, tribunāls ir „diezgan neobjektīvs”. Tāds pats vērtējums viņai ir arī par Eiropas Komisijas sākto izmeklēšanu:
„Es domāju, ka Eiropas Komisija (EK) un Venēcijas komisija ir iesaistījušās šajā konfliktā un nostājušās vienā pusē – „Pilsoniskās platformas” pusē – jo ideoloģiski viņi nepiekrīt partijai „Likums un taisnīgums.” Es neticu, ka kāds šeit cenšas glābt demokrātiju. Es uzskatu, ka tās ir politiskās cīņas, kurās iesaistījušās Eiropas institūcijas, jo viņiem nepatīk partijas „Likums un taisnīgums” konservatīvi nacionālā nostāja, kas Eiropas elitēm nepatīk,” norāda Ribinska.
Opozicionārs: Jaroslavam Kačinskim šodien lielāka vara nekā pirms 10 gadiem
Tam nepiekrīt tagad opozīcijā esošās centriski liberālās partijas „Pilsoniskā platforma” deputāts Polijas parlamentā Marčins Švienčickis. Viņš uzskaita apsūdzību litāniju, sakot, ka partija „Likums un taisnīgums” cenšas pārņemt kontroli tiesu sistēmā, prokuratūrā, medijos, valsts pārvaldē.
.jpg)
„Es nesaku, ka mēs visu izdarījām pareizi un viss bija perfekti. Bet vismaz bija noteikumi. Varbūt dažreiz attieksme bija tikai formāla. Bet viņi likvidēja šos noteikumus,” kritisks ir Švienčickis [attēlā pa kreisi]. „Citiem vārdiem sakot - tas, kas pirms tam bija noteikumu ļaunprātīga izmantošana, tagad tas noteikums. Viņi apsūdzēja par noteikumu ļaunprātīgu izmantošanu, bet viņi [noteikumu ļaunprātīgu izmantošanu] padarījuši par noteikumu,” uzsver politologs.
Konservatīvo līderis Jaroslavs Kačinskis bija ietekmīgs arī pirms desmit gadiem, kad bija premjerministrs. Tolaik prezidenta krēslā bija viņa dvīņubrālis Lehs Kačinskis, kurš gāja bojā aviokatastrofā Smoļenskā 2010.gadā.
Domnīcas „Amicus Europae” vadītājs Ireneužs Bils skaidro, ka Jaroslavs Kačinskis straujas, pretrunīgi vērtētas reformas neīstenoja jau toreiz, jo situācija bija citāda.
„Tad tā bija koalīcijas valdība un bija nepieciešami kompromisi, lai pieņemtu likumus. Otrkārt, prezidents bija citāds.
Tad tas bija Lehs Kačinskis, un viņa pozīcija bija citāda un daudz neatkarīgāka nekā šobrīd prezidentam Andžejam Dudam. Viņš bija Jaroslava Kačinska brālis, un viņš bija ļoti strikts attiecībā uz Konstitucionālās tiesas lomu un likuma varu, jo viņš bija jurists.
Viņa izpratne par šīm lietām bija citāda, un viņam bija daudz lielāka ietekme uz Jaroslavu Kačinski,” konservatīvo līdera politiku pirms 10 gadiem un tagad salīdzina Bils.
Polijas kā reģionālā līdera loma - divējāda
Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs Andris Sprūds norāda, ka Polija Latvijai ir cieša sabiedrotā, it īpaši drošības jautājumos.
Tomēr viņš atzīst, ka šobrīd Polijas valdības un Kačinska retorika rada bažas.
„Polijas politika rada ietekmi uz reģiona tēlu kopumā, arī Latviju. Sabiedrotais un reģionālais līderis. Bet Polijas valdības politika liek uzdot jautājumus par reģionālo līderi,” Polijas iekšpolitikas nozīmi uz Latviju vērtē Sprūds.
Polijas konservatīvo partija „Likums un taisnīgums” galveno uzmanību velta iekšpolitikai, kur iedzīvotāji valdības spertos soļus vērtē pretrunīgi un ir sašķelti. Polijas dalība Eiropas Savienībā nav zem jautājuma zīmes, tomēr īstenotās reformas, īpaši strīdi par Konstitucionālo tribunālu, ir radījuši bažas par likuma varas ievērošanu, kaut valdība apsūdzības noliedz. Līdz nākamajām parlamenta vēlēšanām Polijā ir atlikuši trīs gadi, un gaidāms, ka šajā laikā lielāka vai mazāk spriedze turpināsies, un galu galā politiskā skatuve var būtiski izmainīties, paverot ceļu jauniem politiskiem spēkiem.
