Panorāma

ZM par 2,5 miljoniem eiro veidos elektroauto uzlādes tīklu

Panorāma

Panorāma

No Odesas ostas izbrauc pirmais kuģis ar graudaugu kravu

Pirmais kuģis ar Ukrainas graudu kravu atstājis Odesas ostu

Odesas ostu pirmdienas rītā atstāja pirmais kuģis ar Ukrainas labības kravu. To paredz Ukrainas un Krievijas panāktā vienošanās par graudu izvešanu no kara pārņemtās valsts. Aizvadītajā naktī Ukrainas pilsētas pieredzēja jaunus Krievijas raķešu uzbrukumus, kuros ir cietušie. 

Pirmais kuģis ar Ukrainas graudu kravu atstājis Odesas ostu
00:00 / 04:15
Lejuplādēt

Melnajā jūrā pirmdien iepeldēja pirmais kuģis, uz kura atrodas 26 000 tonnu Ukrainas kukurūzas. Zem Sjerraleones karoga kuģojošais kravas kuģis „Razoni” no Odesas ostas devās uz Tripoles ostu Libānā, paziņojis Ukrainas infrastruktūras ministrs Oleksandrs Kubrakovs. Savukārt telekanāls “CNN Turk” ziņoja, ka

šonedēļ Odesas ostu plāno atstāt kopumā 16 kravas kuģi, kuru galamērķis būs pārsvarā Āfrikas valstis.

Šis ir pirmais kuģis, kas izbraucis no Ukrainas ostas saskaņā ar vienošanos ar Krieviju. Tā paredz, ka Krievija neuzbruks Ukrainas ostām, kamēr no tām tiks izvestas graudaugu kravas, bet Ukrainas flotes kuģi izvadīs kravas kuģus caur ūdeņiem, kas ir mīnēti.

Šī gan ir tikai maza daļa no miljoniem tonnu graudaugu, kas Krievijas uzsāktā kara dēļ joprojām iestrēguši Ukrainā. Vienošanās spēkā uz četriem mēnešiem, un var tikt pagarināta, ja tam piekritīs gan Kijiva, gan Maskava. Kremlis kuģa izbraukšanu no Odesas ostas nodēvēja par “ļoti pozitīvu” notikumu. Ukrainas ārlietu ministrs – par ir atvieglojuma dienu pasaulei. Gan Ukrainā, gan rietumvalstīs atzinīgi, tomēr piesardzīgi vērtē tālāko notikumu gaitu.

Ukrainas graudu eksports notiks saskaņā ar Ukrainas, Krievijas, Turcijas un Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) jūlijā parakstīto vienošanos.

Pa ceļam kuģim jāpiestāj Stambulā, kur to pārbaudīs pagājušajā nedēļā atklātajā Ukrainas labības eksporta kopīgajā koordinācijas centrā. Tajā strādā civilais un militārais personāls no Ukrainas un Krievijas, kā arī Turcijas un ANO pārstāvji.

Viņu galvenais uzdevums ir uzraudzīt, lai Ukrainas kuģi ar labības kravām droši pārvietojas pa noteiktajiem maršrutiem, kā arī uzraudzīt pārbaudes, vai kuģos uz Melno jūru un no tās netiek vesti aizliegti ieroči.

Pēc 24. februārī notikušā Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā iebrucēju karakuģi bloķēja Ukrainas Melnās un Azovas jūras ostas, neļaujot izvest no valsts vairākus desmitus miljonu tonnu pērn novāktās labības. Šī iemesla dēļ daudzās Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīs ir strauji pieaugušas pārtikas cenas, bet miljoniem iedzīvotāju draud bads.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sacīja, ka rietumu sabiedrotie "stingri atbalsta pilnīgas vienošanās īstenošanu, lai atvieglotu globālo pārtikas krīzi, ko izraisījis Krievijas karš Ukrainā".

Krievija turpina Ukrainā postīt civilo infrastruktūru 

Aizvadītajā naktī notikuši jauni Krievijas raķešu uzbrukumi apdzīvotajām vietām visā Ukrainā. Vismaz trīs cilvēki ievainoti triecienos Mikolajivai. Viena no raķetēm trāpījusi medicīnas centram, izraisot ugunsgrēku. Daļēji ir nopostīta neatliekamās palīdzības dienesta ēka. Sprādziena vilnis ir izsitis logus arī vairākām blakus esošajām ēkām.

Vismaz divi cilvēki ievainoti Harkivā, kad Krievijas karaspēka izšauta raķete šorīt trāpīja vienā no pilsētas dzīvojamajiem rajoniem, informējis Harkivas apgabala administrācijas vadītājs Olehs Sinegubovs.

Ukrainas bruņotie spēki paziņojuši, ka aizvadītajā diennaktī ir iznīcinātas četras Krievijas munīcijas un bruņojuma noliktavas daļēji okupētajā Hersonas apgabalā valsts dienvidos. Triecienu rezultātā esot nogalināti vismaz 52 Krievijas karavīri.

Ukrainas prezidents Volodomirs Zelenskis sacījis, ka daļa no Ukrainas austrumos izvietotajiem Krievijas spēkiem tiekot pārvietoti uz okupētajām teritorijām Zaporižjas un Hersonas apgabalos, lai mēģinātu nostiprināt savas aizsardzības pozīcijas valsts dienvidos. Viņš arī norādīja, ka Krievijai nav izredžu uzvarēt pašas uzsāktajā karā.

„Stratēģiski Krievijai nav nekādu izredžu uzvarēt šajā karā. Un mums vajag noturēties, lai pat taktiskā līmenī teroristiskā valsts izjustu savu sakāvi. Mums ir jāturas dienvidos, austrumos un visur citur. Mums ir jānoturas aizsardzības, diplomātijas un politiskajā līmenī. Tas ir nepieciešams, lai saglabātu mūsu vienotību – un ne tikai pirms uzvaras, bet arī pēc tās, lai kvalitatīvi atjaunotu visu, ko ir iznīcinājuši okupanti. Es ticu, ka mēs to visu paveiksim,” sacīja Zelenskis.

Amerikāņu militārās domnīcas „Kara izpētes institūts” analītiķi pieļauj, ka Krievijas karaspēks gatavojas jaunam uzbrukumam Harkivas virzienā. Taču esot maz ticams, ka iebrucējiem varētu izdoties sagrābt Harkivas apgabalu vai Harkivas pilsētu, ņemot vērā Krievijas karaspēka gauso virzību Donbasā un pastāvīgās problēmas ar vienību komplektāciju un apgādi.

Kopš iebrukuma Ukrainā Krievijas karaspēks civilajiem objektiem ir uzbrucis 60 reizes biežāk nekā militārajiem mērķiem, tā apgalvojusi Ukrainas Nacionālā drošības un aizsardzības padome.

Kopš 24. februāra Krievija ir veikusi aptuveni 300 triecienus pa militāriem objektiem, bet civiliem objektiem ir uzbrukts vairāk nekā 17 000 reižu.

Saskaņā ar padomes aplēsēm ir bojāti vai iznīcināti vairāk nekā 50% dzīvojamo ēku Mariupolē, Harkivā, Černihivā, Bučā, Severodoneckā un Lisičanskā. Krievijas uzbrukumu rezultātā bez pajumtes ir palikuši vairāk nekā 3,5 miljoni jeb 8% Ukrainas iedzīvotāju.

Kāda augsta ranga Krievijas amatpersona pirmdien izklāstījusi plānus par Ukrainas dienvidu ostas pilsētas Mariupoles atjaunošanu.

Krievijas vicepremjers Marats Husnuļins kādā intervijā izteicies, ka pirmās šobrīd būvniecības stadijā esošās ēkas, tostarp slimnīcas, būs gatavas līdz rudenim. Plānots atjaunot Mariupoles vēsturisko centru un atjaunojot visas ēkas, kuras nav pilnībā iznīcinājušas Krievijas apšaudes.

Šāds solis vērtējams kā daļa no Maskavas plašākiem centieniem iegūt atbalstu Ukrainas reģionos, kas ir nonākuši Krievijas kontrolē kopš februāra militārās kampaņas sākuma.

KONTEKSTS:

Krievijas iebrukuma dēļ Ukraina stipri samazināja graudu eksportu.

Taču 22. jūlijā Stambulā Ukraina un Krievija parakstīja atsevišķas vienošanās ar Turciju un ANO par graudu eksporta atsākšanu no Melnās jūras ostām. Ukraina iepriekš paziņoja, ka vienošanos par graudu eksporta atsākšanu parakstīs tikai ar Turciju un ANO, noraidot jebkādus tiešus darījumus ar Maskavu. Krievija ar Turciju un ANO parakstīja atsevišķu identisku vienošanos.

Ukrainas nozīmīgāko ostas pilsētu Odesu 23. jūlijā satricināja jauni sprādzieni. Krievijas bruņotie spēki apšaudīja pilsētu tikai dienu pēc Turcijā parakstītās vienošanās par Ukrainas ostu blokādes pārtraukšanu un graudu eksporta atsākšanu. Ukrainas amatpersonas vaino Krieviju mērķtiecīgā graudu noliktavu apšaudīšanā, ko parakstītā vienošanās aizliedz.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti