Pilsoniskās sabiedrības aktīvisti: Covid-19 var kļūt par demokrātijas 11.septembri

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Covid-19 pandēmijas uzliesmojums ir licis valdībām pieņemt ārkārtas pasākumus ar dažādām izņēmuma pilnvarām. Pēc pilsoniskās sabiedrības pārstāvju un ekspertu domām, tas apdraud vairākas cilvēku pamattiesības. Piemēri meklējami daudzās Eiropas valstīs, piemēram, Ungārijā, Polijā un Francijā. Vīrusa radītā krīze pat varot kļūt par demokrātijas 11. septembri, jo jau tagad vērojams liels daudzums brīvību ierobežojošo pasākumu.

ĪSUMĀ:

  • Covid-19 ierobežošanai daudzas valstis noteica dažādus ierobežojumus.
  • Pētniece: Pašreizējā situācija apdraud ES demokrātijas pamatus.
  • Satraukumu rada Ungārijas valdības rīcība – noteikt ārkārtējo stāvokli bez termiņa.
  • “Reportieri bez robežām” uztraucas, ka tas var apdraudēt medijus.  
  • Polijā pandēmijas dēļ maija prezidenta vēlēšanas varbūt notiks ar balsošanu pa pastu
  • Polijā vīrusa dēļ netika atļauts turpināt nevienu politisko kampaņu.
  • Pilnvaras krīzes laikā ievērojami palielinājušās arī valdībām Francijā un ASV.
  • Analītiķi: Dažreiz valdības cenšas attaisnot nesamērīgus lēmumus.
  • Lielākā daļa ES valstu parakstīja paziņojumu, nosodot pasākumus, kas neievēro pamattiesības.
  • To parakstījusi arī Ungārija, tādējādi vājinot paziņojuma nozīmi.
  • EK vadītāja: Komisija uzrauga visus ārkārtas pasākumus un atbilstoši reaģēs.
  • Vīrusa krīzei un bezgalīgajiem pasākumiem varētu būt negatīva ietekme uz brīvību.

Nav tiesību pulcēties, nav tiesību uz izglītību, bērniem ir aizliegts iziet ārpus mājas, cilvēkiem nav atļauts norēķināties skaidrā naudā, likumpārkāpēju izsekošanai tiek izmantoti droni, inficēto atrašanai - ģeogrāfiskās atrašanās vietas dati. Tās ir tikai dažas lietas, kas visā pasaulē un Eiropas Savienībā noteikto ierobežojumu dēļ rada izaicinājumu cilvēktiesībām.

Pilsoniskās sabiedrības aktīvisti: Covid-19 var kļūt par demokrātijas 11.septembri
00:00 / 05:24
Lejuplādēt

Margarida Silva, pētniecības grupas “Korporatīvā Eiropas observatorija” aktīviste, uzskata, ka pašreizējā situācija apdraud Eiropas Savienības (ES) demokrātijas pamatus.

“Mēs redzam, ka šī krīze var dot iespējas arī tiem, kuri vēlas uzbrukt demokrātijai vai vājināt to. Un tas ir patiešām liels drauds,” uzsver Silva.

Daudziem ekspertiem īpašu satraukumu radīja Ungārijas valdība. Tas tādēļ, ka 11. martā tā pasludināja ārkārtas stāvokli, bet 30. martā to pagarināja bez jebkāda termiņa.

Tādējādi valdība var valdīt teju bez jebkādas uzraudzības. Starptautiskās žurnālistu tiesību aizstāvības organizācijas “Reportieri bez robežām” Briseles biroja vadītāja Jūlija Majerčaka skaidroja, ka jaunais likums apdraud arī žurnālistus.

“Mēs baidāmies, ka šis likums galvenokārt tiks izmantots, lai apklusinātu neatkarīgos un atklātos plašsaziņas līdzekļus, kuriem jau ilgi premjerministrs Viktors Orbāns ir uzbrucis un vājinājis tos. Un šeit, aizbildinoties ar cīņu pret pandēmiju, Orbāns izveido stingru cenzūras režīmu, kurā viņš izlems, kas ir patiess vai nepatiess. Un tas ir ārkārtīgi bīstami,” uzsvēra Majerčaka.

Tomēr Ungārija nav vienīgais piemērs. Polijas valdība paziņoja, ka pandēmijas dēļ maija prezidenta vēlēšanas notiks ar balsošanu pa pastu, bet vīrusa dēļ netika atļauts turpināt nevienu politisko kampaņu. Taču demokrātijas draudi netiek novēroti tikai Centrāleiropā.

Krīzes laikā pilnvaras ievērojami palielinājušās arī valdībām Francijā un ASV.

Analītiķi arī norāda, ka valdību centieni nodrošināt savu pilsoņu tiesības uz veselību tiek izvirzīti pāri visām citām tiesībām, dažreiz cenšoties attaisnot nesamērīgus lēmumus.

Piemēram, jau pieminētajā Francijā policisti bez īpaši pamatota iemesla var uzlikt naudas sodus ikvienam, kas atrodas ārpus mājas.

Tāpat ir atļauti pagaidu izņēmumi krimināltiesību procedūrās un dažiem darbiniekiem var lūgt strādāt vairāk, nekā noteikts likumā. Tikmēr Dānijā valdība sākotnēji vēlējās, lai ārkārtas likums ļautu policijas darbiniekiem iekļūt privātmājās bez tiesas rīkojuma, ja pastāv aizdomas par koronavīrusa infekciju.

Eiroparlamentārietis Patriks Breiers norāda – lielai sabiedrības daļai šie pamattiesību ierobežojumi nemaz nav pamanāmi.

“Bieži vien pamattiesības aizsargā minoritātes, aktīvistus un trauksmes cēlējus. Visi šie cilvēki ir ļoti svarīgi mūsu sabiedrībai, bet tiešā veidā, iespējams, mūs neietekmēs pret viņiem vērstie ierobežojumi,” pauda Breiers.

Lielākā daļa Eiropas Savienības dalībvalstu parakstījušas paziņojumu, nosodot visus ārkārtas pasākumus, kas neievēro pamattiesības. To parakstījusi arī Ungārija, tādējādi vājinot paziņojuma nozīmi.

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena norādījusi, ka komisija uzrauga un atzīmē visus ārkārtas pasākumus un atbilstoši reaģēs.

“Es saprotu, ka dalībvalstīm, iespējams, būs jāveic ārkārtas pasākumi, lai risinātu tūlītējo veselības krīzi. Bet es uztraucos, ka daži pasākumi ir aizgājuši par tālu. Šie ārkārtas pasākumi ir jāierobežo līdz patiešām nepieciešamiem, tiem jābūt stingri samērīgiem, jo tiem jābūt adekvātiem konkrētā situācijā, tiem nevajadzētu ilgt bezgalīgi un – kas ir ļoti svarīgi - tie jāpakļauj regulārām pārbaudēm,” sacīja Ursula fon der Leiena.

Ja tā vēlētos, Eiropas Komisija varētu sākt pārkāpuma procedūru pret visām dalībvalstīm, kuras tā tur aizdomās par demokrātijas noteikumu pārkāpumiem.

Jāatzīmē, ka septembrī komisijai jāpublicē ziņojums par tiesiskuma situāciju visās dalībvalstīs.

Savukārt Eiropadomes Ārējo attiecību padomes pētniecības direktoru Džeremiju Šapiro satrauc tas, cik ilgi valdību ārkārtas pilnvaras būs spēkā.

 “Vēsture rāda, ka valdības nemaz tik viegli neatsakās no šīm pilnvarām pat diezgan labi izveidotās demokrātijās. Es nedomāju, ka kāds saka - tas, ko valdības šobrīd dara, nav svarīgi krīzei.

Bet tas, ko mēs zinām no iepriekšējām krīzēm, ir tas, ka šie pasākumi mēdz turpināties un tos ir ļoti grūti izbeigt,” sacīja Šapiro.

Viņš skaidroja, ka 11. septembra teroraktiem Savienotajās Valstīs ir bijusi radikāla un visā pasaulē izplatīta ietekme uz brīvībām. Savukārt vīrusa krīzei un bezgalīgajiem pasākumiem, lai reaģētu uz tā sekām, varētu būt līdzīga ietekme.

Šapiro uzskata, ka būs valdības, kas centīsies attaisnot ārkārtas pilnvaru nepieciešamību un brīvību ierobežošanu arī pēc krīzes, piemēram, aizbildinoties ar ekonomisko krīzi. Viņaprāt, galvenais jautājums par ārkārtas situāciju nekad nav par to, kā tās sākas, bet gan par to, kad un vai vispār tās beidzas.

KONTEKSTS:

Pasaulē ar koronavīrusu Covid-19 līdz aprīļa vidum inficējušies jau vairāk nekā 2,4 miljoni cilvēku, upuru skaits pārsniedz 160 000. Vissmagākā situācija vēl joprojām ir ASV, savukārt Eiropā vīruss patlaban visstraujāk izplatās Lielbritānijā. Daudzās valstīs pandēmijas ierobežošanai tika ieviesti stingri pulcēšanas ierobežojumi un noteikta karantīna, bet, situācijai uzlabojoties, dažas valstis sāka spriest par ierobežojumu mīkstināšanu.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti