Viņš stāstīja, ka Maskavā sarunās lielākā uzmanība bija pievērsta tieši notikumiem Ukrainā un mēģinājumiem to noregulēt diplomātiskiem līdzekļiem, taču Krievijai ir atšķirīgs piegājiens un izpratne par konflikta izcelšanās iemesliem.
„Neteiktu, ka izdevies satuvināt pozīcijas, bet dialogs ir vērtīgs,” sacīja Pildegivičs, norādot, ka gan Eiropas Savienība (ES), gan Latvija grib diplomātisko atrisinājumu un militārā iespēja nav pieļaujama.
Tomēr konceptuāli principiālajos jautājumos nav progresa, lai gan ir labi, ka apturēts Novorosijas projekts un Krievijas līderi tagad skaidri pauž, ka Doņeckas un Luhanskas apgabali ir Ukrainas zeme, bet lielas virzības nav, atzina Pildegovičs.
Viņš arī uzsvēra, ka Krievijas mēģinājumi situāciju interpretēt kā pasaules sazvērestību pret Krieviju ir nepamatoti.
Pildegovičs arī sacīja, ka nekādas Uzvaras dienas, 9.maija, starptautiskas svinības Maskavā nevar notikt, ja līs asinis un sprāgs bumbas.
Jau ziņots, ka svētdien un pirmdien Rinkēvičs Maskavā uzturējās darba vizītē, kas ir koordinēta ar ES augsto pārstāvi ārlietās Federiku Mogerīni. Sarunās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu tika pārrunātas krīzes noregulējuma iespējas Ukrainā, ES un Krievijas attiecību perspektīvas, kā arī reģiona drošības jautājumi.
Pēc Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča gāšanas pērn februārī, Krievija izmantoja politisko nestabilitāti Ukrainā un anektēja Krimu, bet Kremļa atbalstītie separātisti destabilizē situāciju Austrumukrainā.
