Viņš atgādināja, ka atbilstoši vienošanās līgumam, ko noslēdza pagājušajā ceturtdienā, gan prokrieviskajiem kaujiniekiem, gan Ukrainai ir jāatvelk savi spēki un smagais bruņojums. Tuvākās dienas parādīs, vai abas puses to vispār vēlas darīt.
Cits svarīgs uzdevums ir palīdzēt Ukrainai atkopties no kara. Latvija to realizē, sniedzot konsultācijas Ukrainas ierēdņiem, vai nu aicinot viņus uz Latviju vai arī pašiem braucot uz Ukrainu.
Tāpat ir jāizvērš ekonomiskā sadarbība ar Ukrainu, kas gan neesot iespējams, nestiprinot drošību.
Vēstīts, ka dažas dienas pēc Minskā parakstītā pamiera Ukraina zaudējusi kontroli pār vienu no stratēģiski svarīgākajiem punktiem - trešdien no rīta Ukrainas Bruņotie spēki kopā ar Nacionālo gvardi pabeidza plānotu operāciju, kuras ietvaros tika atvilktas armijas daļas no Debaļcevas. Savukārt Ukrainas prezidents Petro Porošenko trešdien vakarā aicināja valstī ievest miera uzturētājus.
Tikmēr Eiropas Savienība trešdien nosodīja separātistu pēdējo dienu ofensīvu pret Debaļcevu kā Minskas vienošanās „skaidru pārkāpumu”. Par to, ierodoties Rīgā uz kopienas aizsardzības ministru sanāksmi, paziņoja Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni.
Jau ziņots, ka februāra vidū gandrīz 15 stundās ilgušajās sarunās Minskā valstu līderi panākuši vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredz ne tikai uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas, bet arī Ukrainas konstitūcijas reformu un īpašo statusu separātistu pārņemtajiem Doņeckas un Luhanskas apgabaliem.
Karš Ukrainā ilgst jau gandrīz gadu. Pērn martā Krievija anektēja Krimu, bet aprīlī tās atbalstītie kaujinieki izvērsa kaujas Austrumukrainā. Pēdējās nedēļās kaujas bijušas jo sevišķi sīvas, frontes līniju pakāpeniski virzot uz rietumu pusi.
