Piesardzīgi vērtē vienošanos par Irānas kodolprogrammu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Šveicē panākto vienošanos par Irānas kodolprogrammu Teherānā un Vašingtonā dēvē par uzvaru un vēsturisku progresu. Daudzi piesardzīgi aicina vispirms pavērot, kā vienošanās tiks pildīti, taču ir arī tādi, kas to atklāti kritizē, piemēram, Irānas senā ienaidniece Izraēla.  

Gavilējošie pūļi Irānas ārlietu ministru Zarifu Teherānā sagaidīja kā varoni. Viņš mājās pārvedis ar pasaules lielvarām panākto vienošanos par daudz pelto Teherānas kodolprogrammu.

Valsts vienmēr uzstājusi, ka to attīsta miermīlīgos nolūkos, taču Rietumos valda bažas, ka programmas ietvaros Irāna cenšas izstrādāt kodolieročus. Programmas dēļ Irānai noteiktās sankcijas valsti noveda diplomātiskā izolācijā un krasi pasliktināja tās ekonomikas stāvoklis. Šveicē panāktā vienošanās paredz, ka apmaiņā pret urāna bagātināšanas ierobežošanu sankcijas tiks pakāpeniski atceltas, un vietējie iedzīvotāji par to neslēpj prieku.

“Es biju ļoti laimīgs, kad izdzirdēju šīs ziņas. Daudzas lietas noteikti uzlabosies. Uzlabosies attiecības starp Irānu un Eiropu, un tiks samazināts spiediens uz cilvēkiem,” medijiem atzina Teherānas iedzīvotāja Reihaneha Behešti.

Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss gan pauda zināmu piesardzību, norādot, ka konkrēts sankciju atcelšanas datums nav noteikts, un tas notiks tikai, ja Irāna ievēros vienošanās nosacījumus.

Pēc astoņu dienu ilgām sarunām Lozannā Šveicē vienprātība par galīgās vienošanās pamatprincipiem, saskaņā ar ASV Valsts departamenta publicēto dokumentu, ietver šādus punktus:

 

  • Irāna par divām trešdaļām samazinās urāna bagātināšanās centrifūgu skaitu- no aptuveni 19 tūkstošiem līdz aptuveni 6 tūkstošiem.
  • Teherāna pārveidos vēl nepabeigto Arakas rektoru tā, lai tas neražotu plutoniju, kas atbilst kodolieroču ražošanas prasībām.
  • Arī Fordo reaktors, kas uzbūvēts dziļi kalnā, kaut turpinās darbu, netiks izmantots urāna bagātināšanai, bet gan izpētei un attīstībai.
 Savukārt analītiķi pauž bažas par to, ka netiek atklātas dokumenta detaļas. Tomēr kopumā gan Rietumi, gan Krievija par to ir apmierināti, bet ASV prezidents Baraks Obama vienošanos pat sauc par vēsturisku iespēju mierīgā ceļā atrisināt vienu no galvenajiem draudiem pasaules drošībai.

Tiesa, šo sarunu dēļ pasliktinājušās ASV attiecības ar savu sabiedroto un Irānas seno ienaidnieci Izraēlu, kura joprojām uzstāj, ka nav nekādu iemeslu uzticēties Teherānai.

Izraēlas premjera runasvīrs Marks Regevs norādīja, ka “šī vienošanās ir solis ļoti bīstamā virzienā, tā atstāj Irānu neskartu ar ekspansīvu kodolinfrastruktūru un tūkstošiem centrifūgu, kas turpina bagātināt urānu”.

“Tā pat neslēdz nevienu kodolrūpnīcu, nevienu. Mums ir vienošanās, kas  diemžēl legalizē Irānas kodolprogrammu, un tās vienīgais mērķis ir iegūt kodolieročus,” pauda Regevs.

Jau ziņots, ka Irāna un sešas pasaules lielvaras panākušās vienošanās par galvenajiem punktiem, uz kuriem balstīsies vispārējā vienošanās par pretrunīgi vērtēto Teherānas kodolprogrammu. Galīgo vienošanos plāno parakstīt līdz jūnija beigām. Sarunu laikā lielvalstis vēlējās saņemt skaidras garantijas, ka Irāna nemēģinās izgatavot kodolieročus. 

Kopš 2012.gada ASV un Eiropas Savienība, atbildot uz Irānas aktivitātēm, kas varētu liecināt par kodolieroču ražošanu, ir noteikušas degvielas importa aizliegumu no Teherānas, kuru tagad, visām pusēm vienojoties, varētu atjaunot.

Rietumi pieprasīja Irānai būtiski ierobežot kodolprogrammu, samazināt urāna bagātināšanas apjomus, noteikt tam stingrus ierobežojumus un ļaut ekspertiem pašiem savām acīm pārliecināties, ka tā ir nekaitīga un miermīlīga, taču Irāna ne visam piekrita.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti