Pieprasa izmeklēt Ēģiptes eksprezidenta Morsi nāves apstākļus

Pirmdien, 17. jūnijā, tiesas zālē miris pirms sešiem gadiem no amata gāztais Ēģiptes prezidents Mohameds Morsi. Otrdien, 18. jūnijā, no rīta viņš jau guldīts zemes klēpī. Morsi nāve izraisījusi pamatīgu kritiku gan no viņa piederīgo un advokātu, gan no cilvēktiesību aizstāvju puses. Varas iestādes tiek apsūdzētas par bijušā prezidenta turēšanu ieslodzījumā nepiemērotos apstākļos, un ir pieprasīts veikt neatkarīgu izmeklēšanu Morsi nāves apstākļu noskaidrošanai. 

Pieprasa izmeklēt gāztā Ēģiptes prezidenta Morsi nāves apstākļusUģis Lībietis
    2012. gadā Morsi kā islāmistu kustības "Musulmaņu brālība" līderis kļuva par pirmo demokrātiski ievēlēto Ēģiptes prezidentu. Taču jau gadu vēlāk pēc plašiem ielu protestiem, kuros iedzīvotāji iebilda pret islāma apvērsuma īstenošanu un ekonomikas neveiksmīgu pārvaldīšanu, viņš no prezidenta krēsla tika gāzts militāra apvērsuma laikā. Kopš 2014. gada valsti vada bijušais armijas komandieris Abdulfatahs al Sisi. Pēc Morsi gāšanas jaunās varas iestādes uzsāka plašu kampaņu pret citādi domājošajiem, aizliedzot gan "Musulmaņu brālību", gan apcietinot desmitiem tūkstošus cilvēku.

     

    2015. gadā Morsi tika piespriests nāvessods par sadarbību ar palestīniešu grupējumu "Hamas" un Libānas šiītu grupējumu "Hezbollah" ar mērķi iebrukt vairākos cietumos Ēģiptē, lai atbrīvotu gan Morsi, gan aptuveni 20 000 citu cilvēku. Par spiegošanu un sadarbību ar "Hamas" Irānas revolucionārajiem sargiem un citām ārvalstu organizācijām Morsi saņēma arī mūža ieslodzījumu. Tāpat 25 gadi ieslodzījumā tika piespriesti par slepenas informācijas nodošanu Katarai. 2016. gadā nāvessods un mūža ieslodzījums tika atcelti.

    Arī pirmdien Morsi piedalījās kārtējā tiesas sēdē, kur tika izskatītas apsūdzības spiegošanā. Pēc vairāku minūšu ilga paziņojuma Morsi saļima un tika atzīts par mirušu. Sākotnējais nāves cēlonis ir sirdstrieka. Jau otrdien no rīta Morsi tika apglabāts Kairas Nasras pilsētas publiskajā kapsētā blakus vairākiem citiem "Musulmaņu brālības" augstu stāvošiem darbiniekiem. Bēru ceremonijā tika atļauts piedalīties vien dažiem viņa ģimenes locekļiem, kuru lūgums atļaut Morsi apglabāt viņa dzimtajā provincē tika noraidīts.

    Vairāki komentētāji jau norādījuši, ka bēres ir notikušas pretrunā ar ēģiptiešu tradīcijām, liekot uzdot jautājumus par šādu steigu.

    Morsi nāve ir izraisījusi visai asu nosodījumu un arī raisījusi virkni jautājumu. Tā, piemēram, ģimenes locekļi un advokāti norāda uz to, ka jau gadiem ilgi ir bijis zināms par bijušā prezidenta cukura diabētu, kā arī aknu un nieru problēmām, taču ieslodzījumā viņš pienācīgu medicīnisko aprūpi neesot saņēmis. Sešu gadu ilgā ieslodzījuma laikā viņam tikai trīs reizes ļauts tikties ar tuviniekiem.

    Kā norādījusi cilvēktiesību organizācijas "Human Rights Watch" Tuvo Austrumu nodaļas izpilddirektore Sāra Lea Vitsone, šis ir šausminošs, bet pilnībā prognozēts iznākums, piebilstot, ka organizācija drīzumā bija gatavojusies publiskot ziņojumu par Morsi veselības stāvokli.

    Vitsone arī aicinājusi Apvienoto Nāciju Organizāciju uzsākt neatkarīgu izmeklēšanu par nepārtrauktiem cilvēktiesību pārkāpumiem Ēģiptē un plaši izplatīto necilvēcīgo izturēšanos pret ieslodzītajiem.

    Grupējums "Musulmaņu brālība" Morsi nāvi nosaucis par slepkavību, aicinot savus atbalstītājus visā pasaulē pulcēties pie Ēģiptes vēstniecībām. Savukārt no ārvalstu līderiem pirmais līdzjūtību izteicis Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans, notikušajā vainojot Ēģiptes tirānus un mirušo prezidentu nodēvējot par mocekli.

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti