Bosnija un Hercogovina pieteikumu ar vēlmi iestāties ES iesniedza jau šī gada februārī un tagad 28 ES dalībvalstis šo pieteikumu ir pieņēmušas. Šāds lēmums nozīmē to, ka Eiropas Komisijai (EK) tagad ir uzdots izvērtēt, vai Bosnija un Hercogovina atbilst visiem kritērijiem, lai kļūtu par kandidātvalsti.
Brisele nosūtīs tūkstošiem jautājumu garu sarakstu, cenšoties izvērtēt valsts ekonomisko stāvokli, cilvēktiesību situāciju valstī, likuma varu, kā arī citas kandidātvalstij izvirzītās prasības. Šis process var aizņemt vismaz gadu.
Kā otrdien, 20.septembrī, Briselē paziņoja Eiropadomes prezidējošās valsts Slovākijas ārlietu ministrs Ivans Korčoks, panāktā vienošanās ir ļoti nozīmīgs solis. „Es uzskatu, ka šis ir ļoti svarīgs brīdis, kas pierāda, ka paplašināšanās politika ir uzticama. Mēs esam redzējuši, ka Bosnija un Hercegovina smagi strādā, ieviešot dzīvē skaidri noteiktos priekšnoteikumus,” norādīja Korčoks. „Slovākijas prezidentūra ir priecīga sadarboties Eiropadomē, lai panāktu šo vienošanos. Prezidentūra sniedz savu atbalstu šim nozīmīgajam procesam, lai EK varētu uzsākt savu darbu pie sava viedokļa izstrādes par Bosnijas un Hercegovinas iestāšanās pieteikumu,” sacīja Slovākijas ārlietu ministrs.
Arī Bosnijas un Hercegovinas premjerministrs Deniss Zvizdičs norādījis, ka valsts pieteikuma apstiprināšana ir ļoti vēsturisks brīdis valsts eiropeiskajā ceļā un valsts nākotnei. Pēdējā gada laikā viņa valsts ir smagi strādājusi, lai ieviestu dzīvē reformas ekonomiskā stāvokļa uzlabošanai. ES pārstāvji ir atkārtoti uzsvēruši, ka Bosnijai un Hercegovinai ir jāsaglabā reformu dienaskārtība, ieskaitot dažādas sociāli ekonomiskās reformas, kā arī reformas likuma varas un sabiedrības pārvaldes jomās.
Taču, kā norāda eksperti un mediji, Bosnijas un Hercegovinas virzība uz dalību ES var izrādīties grūta, ilga un sarežģīta. Pirmkārt jau sarežģītās politiskās struktūras dēļ.
Pēc pagājušā gadsimta 90. gadu kariem un bijušās Dienvidslāvijas sabrukuma Bosnijā un Hercegovinā faktiski ir izveidotas divas autonomas zonas, vienu no kurām apdzīvo bosnieši un horvāti, bet otru – serbi. Katrai no etniskajām grupām ir piešķirts savs krēsls trīspusējā prezidentūrā. Tieši šāda pārvaldes struktūra līdz šim gan reformu pieņemšanu un īstenošanu, gan jebkādus citus politiskos procesus ir padarījusi ļoti lēnus un sarežģītus.
Līdz šim ES ne vienu reizi vien ir norādījusi, ka Bosnijas un Hercegovinas virzība pretī ES varētu būt sasteigta, jo ir lielas šaubas par to, vai etniskās kopienas tiešām spēj veiksmīgi dzīvot kopā.
Pagājušās nedēļas beigās kļuva zināms, ka Serbu Republika jau šīs nedēļas beigās rīkos referendumu, kas varētu aizsākt virzību uz iespējamo atdalīšanos no Bosnijas un Hercegovinas.
Bosnijas serbi vēlas referendumā noteikt par nacionālo brīvdienu 9. janvāri, atzīmējot 1992. gadā, vēl pirms asiņainā kara, notikušo republikas dibināšanu. Tā brīža republikas dibinātājs Radovans Karadžičs vēl šī gada martā starptautiskajā tribunālā tika notiesāts uz 40 gadiem cietumā par kara noziegumiem un genocīdu Srebreņicā. Konfederācijas konstitucionālā tiesa ir atzinusi, ka šāda serbu svētku diena aizskartu citu etnisko kopienu jūtas.
