Nordreinas Vestfālenes skolu ministre Silvija Lormane, tāpat kā skolas direktors, preses konferencē nespēj valdīt asaras: „Tās sāpes, kas jāizcieš, zaudējot tuvu ģimenes locekli, draugu vai draudzeni, nespēj noņemt neviens, neviena vara pasaulē. Mēs varam ar tām vienīgi dalīties. Un kopīgi daloties, varam rast mazliet mierinājuma.”
Sāpes ir divtik dziļas arī tāpēc, ka ne Halternas bērnu vecākiem, ne pārējiem upuru tuviniekiem no bojāgājušajiem nebūs iespējams atvadīties. Retas ir aviokatastrofas, kurās no lidmašīnas pāri nepaliek burtiski nekas. Tas nozīmē, ka upuru ķermeņus atlūzās atrast neizdosies - runa ir tikai par iespēju atrast atsevišķas ķermeņa daļas.
Aviokompānijas "Lufhansa" šefs Karstens Špors, aplūkojot katastrofas vietu, bijis satriekts: „Jā, tas ir šokējoši, kas bija redzams no helikoptera. Tas ir ļoti grūti pieejams apgabals, kas pārredzams tikai ar helikopteriem, ļoti daudz sīku atlūzu, kas radušās, lidaparātam ar milzīgu enerģiju ietriecoties kalnā. Un tas tikai padara vēl lielāku to šoku, ko mēs, "Lufthansā", šodien piedzīvojam.”
Pagaidām mediju uzmanība Vācijā ir pievērsta tikai traģēdijas iespējamiem cēloņiem un sērām, bet par to, kādas sekas šī katastrofa atstās uz "Lufthansas" nākotni, pagaidām netiek runāts. Eiropas lielākā aviokompānija "Lufthansa" ir pazīstama ar to, ka ir viena no drošākajām aviokompānijām pasaulē. Pēdējais negadījums ar cilvēku upuriem ar tās lidmašīnām bijis pirms 20 gadiem, bet lidmašīnas nogāšanās reisa laikā pēdējo reizi pieredzēta pirms 60 gadiem.
Lai gan "Lufthansa" vēl joprojām asociējas ar augstu cenu, bezmaksas ēdināšanu un smalkos uzvalkos tērptiem pasažieriem salonā, patiesībā aviosabiedrība jau sen cenšas attālināties no šī biznesa modeļa. Jau daudzus gadus tā cenšas iekarot lēto lidojumu tirgu, piesakot konkurenci lēto lidojumu milžiem "Ryanair" un "Easy Jet".
Tieši aviosabiedrības meitas uzņēmumam "Germanwings" bija jākļūst par uzņēmuma glābšanas riņķi, saskaņā ar "Lufhansa" jauno stratēģiju, kas tika izveidota pirms pāris gadiem. "Germanwings" līdz šā gada beigām bija jāpārņem visi "Lufthansas" iekšzemes un vidēji tālie Eiropas lidojumi, piedāvājot par 20 – 30% zemākas cenas nekā mātes kompānijai.
Taču ar reformu īstenošanu "Lufthansai" jau līdz šim gājis smagi. Regulāri streikojot, izmaksu, līdz ar to arī algu samazināšanai pretojas piloti. Vadot "Germanwings" lidmašīnas, viņi saņem par 30% mazāk nekā "Lufthansas" piloti.
Lai gan drošības standarti gan lētajiem, gan dārgajiem lidojumiem ir vienādi un traģēdijas cēloņi joprojām nav noskaidroti, katastrofas sakritība ar laiku, kad "Lufthansa" īsteno agresīvu taupības politiku, pasažieriem rada iespaidu - taupība pazemina drošību. Tāpēc neatkarīgi no izmeklēšanas rezultātiem "Lufthansai" stāv priekšā sīva cīņa par savas reputācijas atjaunošanu.
Jau ziņots, ka lidmašīna „Airbus 320” bijusi ceļā no Barselonas uz Diseldorfu. Avarējušajā lidmašīnā bija 144 pasažieri un seši apkalpes locekļi. Lidmašīnas kapteinis jau vairāk nekā desmit gadus lidojis ar “Lufthansa” un “Germanwings” lidmašīnām, vēsta "Deutsche Welle”.
