Panorāma

Valdība atbalsta sadales tarifu samazināšanu elektrībai

Panorāma

Panorāma

Piemineklim leģionāriem Zedelgemā meklē jaunu mājvietu

Piemineklim latviešu leģionāriem Beļģijas pilsētiņā Zedelgemā meklē jaunu mājvietu

Tēlnieka Kristapa Gulbja veidotais piemineklis latviešu leģionāriem, kas pēc kara bijuši ieslodzīti karagūstekņu nometnē Beļģijā, kļuvis par upuri beļģu iekšpolitiskajām cīņām un globālajai kustībai pret pieminekļiem, kas veltīti pretrunīgi vērtētām vēstures lappusēm.

Jau vēstīts, ka Beļģijas pilsētiņas Zedelgemas pašvaldība padevusies spiedienam un nolēmusi pieminekli pārvietot.

Piemineklis ir veltīts 12 000 latviešu leģionāru, kas Zedelgemā bija ieslodzīti karagūstekņu nometnē. Šis piemineklis te ilgi vairs nepaliks – piemiņas plāksne jau ir noņemta.

Arī laukums vairs nenes Brīvības vārdu – tā 3. decembrī nolēma Zedelgemas pašvaldība. Tās pārstāvis skaidro, ka balstoties uz vēsturnieku komisijas lēmumu, kurā piedalījās arī divi vēsturnieki no Latvijas, pieminekli vairs paturēt nevar.

Piemineklis latviešu leģionāriem Zedelgemā

“Mēs kā pašvaldība esam pieņēmuši lēmumu bišu stropu uz laiku noņemt (paslēpt no sabiedrības redzesloka), līdz tiks pieņemts galīgais lēmums par to, kas ar to būtu jādara,” vēsta Zedelgemas pašvaldības pārstāvis Jirgens Dēhemers.

Stāvstropa pārvietošana notikšot tikai pēc sarunas ar Latvijas vēstnieku Beļģijā, mākslinieku Kristapu Gulbi un Okupācijas muzeju. Pašvaldības saruna ar vēstnieku jau notikusi pagājušonedēļ.

“Saruna ar Zedelgemas pašvaldību, manuprāt, bija ļoti laba. Man radās sajūta, ka viņi ļoti labi apzinās, ka situācija ir ļoti komplicēta, sarežģīta ne tikai viņiem pašiem, bet arī tas, kā tas atspoguļojas Latvijā,” stāsta Latvijas vēstnieks Beļģijā Andris Razāns.

Kāpēc pirms trim gadiem atklātais piemineklis pēkšņi kļuvis pašvaldībai tik neērts? Spiediens nākot no dažiem vēsturniekiem, kas medijos pieminekli leģionāriem saistījuši ar nacisma glorificēšanu.

Beļģijas laikraksta “Het Laatste Nieuws” žurnālists Barts Huisentruits ir viens no flāmu žurnālistiem, kas rakstījis par šo tēmu.

“Tas viss sākās ar slaveno rakstu “Paris Match”, pēc tam te viss sagriezās mazliet traki šajā kopienā,” secina Barts. Viņš spriež, ka vietējiem iedzīvotājiem nekādas pretenzijas pret pieminekli nav bijušas.

“Pašvaldība ir mazliet pārspīlējusi. Es domāju, ka viņi satraucās par visu ažiotāžu, rakstiem par šo pieminekli. Es domāju, ka tas nav jāpārvieto, manuprāt, cilvēki negrib, ka to pārvieto.”

Taču bijušais Zedelgemas mērs Patriks Arno, kura laikā iecere par šo pieminekli tapa un kurš to aktīvi atbalstīja, aicina būt iecietīgākiem pret esošo pašvaldības vadītāju, jo kustība pret vēstures pieminekļiem šobrīd notiekot visā pasaulē, un Beļģijā tā esot īpaši aktīva, jo šeit ir daudz protestētāju pret Beļģijas koloniālo pagātni Kongo. Piemēram, visā Beļģijā no tās cietuši karaļa Leopolda II pieminekļi.

Bijušais mērs uzskata, ka vēršanās pret stāvstropu ir daļa no šīs kustības. Un šim spiedienam padevusies Zedelgemas pašvaldības pašreizējā vadītāja.

“Es domāju, ka viņa baidās, negrib pret to cīnīties. Es piekrītu – ir grūti cīnīties, jo tas nāk virsū kā cunami no interneta. Viņi tur saka – Zedelgema ir vienīgā pilsēta visā Eiropā, kas uzcēlusi pieminekli saviem ienaidniekiem,” spriež Arno.

Cīņu pret pieminekli veicinājusi arī beļģu sociālistu partija, un no svara ir arī iekšpolitiskie strīdi.

Pieminekli varētu pārvietot uz bijušo kazarmu teritoriju

Viens no variantiem, kur pēc pārvietošanas varētu nonākt stāvstrops, ir Zēdelgemas bijušās kazarmas, tieši šeit arī latviešu leģionāri bija ieslodzīti. Tagad tā ir slēgta teritorija, kur var iekļūt tikai gida pavadībā.

Zedelgema nākotnē plāno šīs vietas pārveidošanu par tādu kā dabas parku ar vēstures elementiem.

KONTEKSTS:

12 000 latviešu karagūstekņiem veltīto pieminekli “Latvijas stāvstrops brīvībai” Zedelgemā 2018. gadā atklāja pilsētas galva Annika Vermelena, Latvijas toreizējā vēstniece Beļģijā Ilze Rūse un Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs. Pieminekļa autors tēlnieks Kristaps Gulbis skaidrojis, ka to veidojošās bites ir miermīlīgas – tās pašas nevienam neuzbrūk, bet aizstāv savu stropu un brīvību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt