Piemin «Estonia» katastrofas divdesmitgadi

Ir pagājuši 20 gadi kopš vienas no traģiskākajām miera laika jūras katastrofām 20. gadsimtā – prāmja “Estonia” nogrimšanas. Lai pieminētu 852 ledainajā ūdenī zaudētās cilvēku dzīvības organizēti atceres pasākumi Igaunijā un Zviedrijā.

Prāmja “Estonia” katastrofas atceres pasākumus Igaunijā iezīmēja līdz šim garākais uzrakstītais igauņu skaņdarbs. Sešarpus stundu ilgais audiovizuālais mākslas darbs, kuram dots nosaukums “Memento Mare” atgādināja par liktenīgo ceļu 852 bojāgājušajiem prāmja “Estonia” pasažieriem. Viņu vidū bija arī 23 Latvijas iedzīvotāji.

Igaunijas baznīcu zvani ieskandināja sēru noti un priesteri kā ik gadu kopš traģēdijas teica mierinājuma vārdus savus tuviniekus zaudējušajiem cilvēkiem.

Pie viņu pieminēšanai uzceltā memoriāla valsts amatpersonas nolika ziedus, bet akmenī cirsto dzīvību zaudējušo vārdus ieskāva svecītes un ziedi.

Liktenīgās 28. septembra notikumus vairāk nekā simts izdzīvojušie un tajā naktī strādājošie glābēji atceras tā, it kā tas būtu noticis vakar. Viņu vidū arī kapteinis Jans Tore Tirnross, kura kuģis pirmais sasniedza notikuma vietu pusdivos naktī, 40 minūtes pēc SOS signāla saņemšanas.

“Kad pietuvojāmies prāmim, redzējām gaismas. Tā bija kā liela Ziemassvētku egle, kas peldēja ūdenī. Taču tuvojoties sākām pamanīt cilvēkus, daži bija ar glābšanas vestēm, citi mēģināja turēties pie kā vien spēja, lai nenoslīktu. Ļoti šausmīgi bija dzirdēt nepārtrauktos cilvēku kliedzienus. Mana pirmā doma bija – neviens neizdzīvos. Tas ir neiespējami! Tad mans prāts noskaidrojās un mēs kopumā spējām izglābt četrdesmit cilvēkus,” saka kuģa “Marinella” kapteinis Jans Tore Tirnross.

Atceres pasākumi šodien notika arī vairākās vietās Zviedrijā, kura katastrofā zaudēja vislielāko skaitu savu pilsoņu - vairāk nekā 500 cilvēkus. “Atmiņas atgriežas un ir grūti, tomēr šī ir gaismas diena. Mums ir jāpiemin mirušie gaišā veidā. Es gribētu, lai mēs varētu vienkārši atcerēties, taču tomēr viss nāk atpakaļ, gan tas, kas tika darīts, gan tas, kas notika nepareizi. Šajā dienā par to daudz negribu runāt, taču mēs joprojām jautāsim un pieprasīsim patiesību par to, kas notika ar “Estonia”,” atminas kāds “Estonia” pasažieris.

Sākotnēji oficiālas izmeklēšanas tika secināts, ka “Estonia” katastrofu izraisīja prāmja atveramā priekšgala bojājums, kura dēļ priekšgals neizturēja spēcīgos vētras viļņus. Pēc tam tika sāktas vairākas citas izmeklēšanas saistībā ar to, ka daži bojāgājušo radinieki un kuģniecības eksperti izteica pieļāvumu, ka prāmis nogrima pēc sprādziena, jo tajā, iespējams, atradies Krievijas militārais aprīkojums. Igaunija šo versiju noraidīja, uzsverot, ka ķīmisko vielu analīzes nav uzrādījušas sprādziena pazīmes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti