“Mēs nevēlamies pieļaut šādas kļūdas nākotnē. Mūsu bērniem un mazbērniem tas būtu jāatceras un jāpieņem pareizi lēmumi,” sacīja piemiņas pasākuma dalībnieks Ihors Uvoisko.
Ceremonija pie piemiņas memoriāla ugunsdzēsējiem Slavutičas pilsētā notika īsi pēc pusnakts - tajā pašā laikā, kad 1986. gadā 26. aprīlī eksplodēja stacijas ceturtais reaktors. Tās dalībnieki nolika ziedus un iededza sveces pie plāksnītēm ar bojā gājušo vārdiem. Cilvēki arī atcerējās notikumus, kas prasīja vairāku desmitu cilvēku dzīvības un radīja ilgstošas veselības problēmas apkārtnes iedzīvotājiem un katastrofas seku likvidētājiem.
Černobiļas kodolkatastrofai ir jābūt kā spēcīgākajam brīdinājumam visai cilvēcei, lai stiprinātu atomenerģijas drošību un uzticamību visā pasaulē, uzsvēra Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Viņš arī izcēla, ka darbs pie avārijas seku likvidēšanas turpinās arī šodien, un tajā tiek iesaistīti arvien vairāk cilvēku.
Zelenskis arī sacīja, ka mācību no šīs katastrofas visai cilvēcei ir bijis daudz. Gan no zinātniskās puses, atgādinot par lielāko vides un humāno katastrofu saistībā ar atomenerģiju, gan politiskās un vēsturiskās – atsaucot atmiņā PSRS centienus slēpt traģēdiju un izteiktos melus.
“Dažiem tā bija cerība, ka viņi dosies prom no ierastās dzīves, kas pārvērtās biedējošā apziņā, ka tā ir aiziešana uz neatgriešanos. Vēl citiem Černobiļa nozīmē briesmīgas atmiņas par savām acīm pieredzēto, bet vēl kādam – kaunpilnus mēģinājumus slēpt patiesību. Dažiem tas bija arī drosmes simbols, spējā pārvarēt negadījuma sekas. Bet visiem kopā Černobiļa bija briesmīga, kopēja mācība un traģēdija,” sacīja Zelenskis.
Pašlaik notiek darbs pie jauna kodoldegvielas glabāšanas projekta, kas, patiecoties starptautiskajiem centieniem, varētu nodrošināt drošākus degvielas glabāšanas apstākļus nākamos simts gadus. Šie un citi projekti varētu palīdzēt atjaunot skarto teritoriju dzīvošanai.
Pašlaik Černobiļas atomelektrostacijas apkārtnē zemā radiācijas līmeņa dēļ daudzviet jau ļauts atgriezties tūristiem, taču pastāvīga dzīvošana ir aizliegta.
“Mums visiem šodien Černobiļa ir kopējs izaicinājums, kuram nepieciešama kopēja līdzdarbība visas planētas drošībai. Mūsu mērķis pašlaik ir transformēt Černobiļas atsvešināšanas zonu par atjaunošanas zonu,” sacīja Zelenskis.
1986.gada 26.aprīlī nesekmīga drošības pārbaude Černobiļas AES izraisīja kodolreaktora sprādzienu un ugunsgrēku, kā rezultātā gaisā izmeta milzīgu daudzumu radiācijas. Tā izplatījās ne tikai virs Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas teritorijas, bet nonāca arī līdz citām Eiropas valstīm.
Katastrofas seku likvidēšanas darbos iesaistīja aptuveni 600 tūkstošus cilvēku no visas Padomju Savienības. No Latvijas seku likvidēšanas darbos piedalījās vairāk nekā 6000 cilvēku.
Oficiālais kodolkatastrofā bojāgājušo cilvēku skaits ir 31, bet patiesais upuru skaits ir daudz lielāks.
No pasaules vēsturē lielākās kodolspēkstacijas katastrofas zonas kopumā evakuēja vairāk nekā 100 tūkstošus iedzīvotāju.
Divtūkstošo gadu sākumā veiktā pētījumā ANO uzraudzībā secināts, ka no veselības problēmām, kas varētu būt saistāmas ar kodolkatastrofu, varētu būt miruši līdz četriem tūkstošiem cilvēku. Tikmēr citos pētījumos minēts daudzkārt lielāks skaits.
