ASV jaunais aizsardzības ministrs Čaks Heigels pirms dažām dienām paziņoja, ka Pentagons nolēmis attiekties no Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmas ceturtās un gala fāzes īstenošanas. NATO pretraķešu vairogu bija plānots īstenot četros posmos, pēdējais no kuriem paredzēja uzstādīt sistēmas, kas stiprinātu jau esošās, turklāt palīdzētu novērst starpkontinentālo raķešu draudus pašām ASV. Tomēr līdzekļu trūkuma dēļ pēdējā posma īstenošana dzīvē jau bija atlikta, un Pentagons tagad paziņojis, ka no šī plāna atsakās, lai vairāk pievērtos draudu novēršanai no Ziemeļkorejas puses. Heigels uzsvēra, ka pārtvērējraķešu un radaru sistēmu uzstādīšana pirmo trīs etapu ietvaros tiks pabeigta kā plānots līdz 2018. gadam.
Krievija pret ceturtā posma īstenošanu iebilda īpaši stingri, norādot, ka aizsardzības sistēma varētu pārtvert Krievijas starpkontinentālās raķetes, kas savukārt mazinātu tās aizsardzības spējas. Pēc Pentagona paziņojuma uzreiz parādījās viedokļi, ka tas varētu būt impulss ASV un Krievijas sarunu atjaunošanai par kodolieroču arsenāla samazināšanu.
Tomēr Krievija pirmdien paziņoja, ka ASV lēmumā nesaskata „nekādu piekāpšanos” un Maskavas joprojām ir iebildumi pret vairogu. Tā intervijā laikrakstam „Kommersant” paziņoja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs. Viņš norādīja, ka „visi stratēģiskās nenoteiktības aspekti, kas ir saistīti ar ASV un NATO pretraķešu aizsardzības sistēmu, saglabājas.” Jāpiebilst, ka arī Pentagonā uzstāj, ka izmaiņām plānos nav nekāda sakara ar Krieviju.
Ietaupītos resursus ASV izmantos, lai stiprinātu pašas aizsardzību pret potenciāliem kodoldraudiem no Ziemeļkorejas, no kuras pēdējā laikā izskanējusi arvien draudīgāka retorika. Komunistiskā valsts nesen veica kodolizmēģinājumu, kā arī palaida orbītā satelītu, ko rietumvalstis uzskatīja par tāldarbības raķetes izmēģinājumu. Kaut gan analītiķi norāda, ka pagaidām tie ir tukši draudi, Vašingtona vēlas būt gatava. Aļaskā tiks izvietotas vēl vairāk nekā desmit pārtvērējraķetes, uz pusi palielinot to skaitu valsts rietumkrastā.
Rjabkovs uzsvēra, ka Krievija nav sajūsmā arī par papildus raķetēm Aļaskā, paužot bažas, ka ASV veido globālu pretraķešu aizsardzības programmu ārpus pastāvošo stratēģisko līgumu robežām. Satraukumu par Vašingtonas plāniem, starp citu, pauž arī Ķīna, kas, kaut gan arī iebilst pret Ziemeļkorejas kodolambīcijām, ir uzskatāma par komunistiskās valsts sabiedroto. Ķīnas Ārlietu ministrija brīdināja, ka pasākumi, „kuru mērķis ir stiprināt militāro spēku, tikai vairos nesaskaņas un nepalīdzēs atrisināt problēmu.”
