Viņš sacīja, ka šonedēļ Vīnē panāktā vienošanās par Teherānas kodolprogrammas ierobežošanu apmaiņā pret gadiem ilgušo sankciju atcelšanu ir vēsturiska, zinot, cik ilgi un grūti līdz tai bija nonākt. Vēl pirms sešiem septiņiem gadiem konfliktsituācija draudēja izvērsties militārā konfliktā.
"Patlaban varam būt priecīgi, ka Tuvajos Austrumos nav noticis vēl viens militārs konflikts," sacīja Rostoks.
Vienošanās par Irānas kodolprogrammas ierobežošanu ir jauna ceļa sākums. Tomēr tas, ka šī vienošanās ir panākta, vēl nenozīmē to, ka tā tiks pildīta. Iespējami arī tādi pavērsieni, kas šo vienošanos padarītu par nebijušu, noteica LU docents.
Pēc viņa teiktā, ir jāskatās, kā uz šo vienošanos reaģē Izraēla, kas šo līgumu jau ir nodēvējusi par vēsturisku kļūdu. Tāpat jāraugās, kāda ir reakcija no ASV politiķu un nākamā ASV prezidenta puses.
"Ir ļoti daudz iespēju, ka tur kaut kas noiet greizi," sprieda LU docents.
Ar pati Irāna kaut kādā brīdī var mēģināt atsākt kodolprogrammu, darīt to slepeni, sagraujot uzticību sev un atgriežot attiecības vismaz desmit gadu senā pagātnē. Tādā gadījumā sankcijas pret Irānu tiktu atjaunotas, un tad situācija, iespējams, būtu vēl sliktāka nekā iepriekš.
Rostoks sacīja, ka ieguvējas no šīs vienošanās ir visas reģiona valstis. Turklāt, vienošanās panākšanā ieinteresētas bija ne tikai ASV, bet arī Krievija, kurai ir savas ekonomiskās intereses Irānā. Tāpat Krievijas interesēs bija panākt, lai Irānai nebūtu kodolieroču.
Vienlaikus Rostoks atzina, ka Irāna "tik ātri rietumnieciska" nekļūs.
Tomēr tā nākamo 10-15 gadu laikā kļūs spēcīgāka, ja pēc sankciju atcelšanas būs novērtējusi labumus un devusi priekšroku to ieguvumiem, nevis atomieročiem, kas nes tikai zaudējumus.
Vienošanās ar Irānu attiecībā uz Eiropas Savienību (ES) uzreiz neko nemainīs. Jautājums ir par to, vai ES nākotnē būtu gatava ciešākā sadarbībā ar Irānu. Tās enerģētikas sektorā "ir brīva vieta" investīcijām, bet ES varēs pirkt Irānas energoresursus, runāt par gāzes cauruļvada būvi uz Eiropu vai sašķidrinātās gāzes transportēšanu.
"Uz to labāk raudzīties kā uz iespēju. Jo šī vienošanās nenozīmē to, ka tagad būs harmonija Irānas attiecībās ar pārējo pasauli. Drīzāk varam runāt par to, ka divi pretinieki ir vienojušies par to, ka viņi kaut ko nedara, bet visi pārējie jautājumi jau tāpat paliek uz galda un daudzus no tiem būs ļoti grūti risināt," tā Rostoks.
